Uskovs ir mācījies Ļeņingradas dzelzceļa transporta inženieru institūtā. Pēc tā absolvēšanas viņš strādājis Rīgas Galvenās arhitektūras plānošanas pārvaldē, bijis pilsētas Ļeņina rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks, kā arī pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks. Pēc 1990.gada Uskovs darbojies Valsts būvinspekcijā, Celtniecības inspekcijā, bijis arī firmu "Velve-Plus", "Timmermanis & Co", "Baltbūvholdings" un "Baltvira" darbinieks.
Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs uzskata, ka Uskovs nav pieņemts darbā ar atpakaļejošu datumu. Kā sacīja Bojārs, lēmums par Uskova pieņemšanu amatā pieņemts, pamatojoties uz Rīgas domes 26.marta lēmumu, kas arī ir pamats PCTVL pārstāvja pieņemšanai šajā amatā.
26.martā dome nolēma likvidēt Rīgas Dzīvojamo māju privatizācijas komisiju (RDzMPK) un izveidot aģentūru "Rīgas mājoklis". Lēmums tika pieņemts, 35 domniekiem balsojot par, bet balsojumā nepiedaloties opozīcijas deputātiem.
Aģentūra organizēs un vadīs dzīvojamo māju pārvaldīšanas programmu un projektu realizāciju pilsētā. Atšķirībā no RDzMPK, aģentūra sniegs publiskos pakalpojumus nekustamā īpašuma pārvaldīšanas jautājumos, skaidrojumus par māju īpašnieku tiesībām un pienākumiem, realizēs dzīvojamo māju pārvaldes uzraudzību.
Aģentūras nolikumā paredzēts, ka tā veiks dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmumu sertifikāciju, kā arī slēgs sadarbības līgumus ar namu apsaimniekotājiem un kontrolēs to darbību. Lēmumprojektā bija noteikts, ka Bojāram jāieceļ aģentūras "Rīgas mājoklis" direktora pienākumu izpildītājs, kā arī jāizsludina konkurss par aģentūras direktora amatu.
Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldei uzdots veikt RDzMPK pagājušā gada auditu. RDzMPK izpilddirektoram lietas aģentūrai jānodod līdz 12.aprīlim. Kā deputātus, lemjot par "Rīgas mājokļa" veidošanu, informēja Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs, Rīgā patlaban ir 176 000 pašvaldības dzīvokļu, no kuriem privatizēti 150 000.
Runājot debatēs, domes "Latvijas ceļa" frakcijas vadītāja Aija Poča apgalvoja, ka šīs Rīgas domes lēmums raksturo Rīgas domei piemītošo tiesisko nihilismu, jo tikšot radīts haoss dzīvokļu privatizācijā. Poča atzīmēja, ka RDzMPK ir ierisinājusi tiesvedību par 170 nelikumīgi privatizētiem dzīvokļiem, un nav skaidrs, kura pašvaldības institūcija pārņems šos tiesvedības procesus.
Zaļetajevs nevarēja atbildēt uz jautājumu, cik izmaksās RDzMPK likvidācija. Finansu departamentam tika uzdots līdz 25.maijam sagatavot attiecīgus grozījumus pilsētas budžetā.
Jāatgādina, ka 29.janvārī Bojārs ierosināja likvidēt RDzMPK un apturēt konkursu par tās priekšsēdētāja amatu. RDzMPK priekšsēdētāja amatam konkursa kārtībā bija izraudzīta partijas "Līdztiesība" priekšsēdētāja Tatjana Ždanoka.
Bojārs savu viedokli pamatoja ar 2001.gada 27.novembra grozījumiem RDzMPK nolikumā, norādot, ka pašvaldība vēlējusies strikti atdalīt lēmējvaras un izpildvaras funkcijas dzīvojamo māju privatizācijas gaitā, kas ļautu stingāk kontrolēt komisijas struktūrvienības un novērst trūkumus to līdzšinējā darbībā - izšķērdību, sliktu darba organizāciju, gausumu.