"Kāpas" vidējā līmenī tiks arī izvietots pašreizējās Eksporta ielas posms, kas ļaus šķērsot virspusē izvietoto dzīvojamo un biznesa rajonu, neveidojot tajā sastrēgumus.
Lai nodrošinātu pasažieru ostas pussalas iedzīvotāju un tur izvietoto biroju darbinieku iespējas izmantot personisko autotransportu, zem centrālās Eksporta ielas posma plānots izbūvēt vairākas mazākas ieliņas un pazemes autostāvvietas, kas pievedīs pie visām virspusē uzbūvētajām ēkām. Nokļūšanai ēkās no pazemes autostāvvietām varēs izmantot liftus.
Projektā noteikts, ka pazemes autostāvvietas atradīsies aptuveni 0,8 metrus virs Daugavas ūdenslīmeņa, centrālais Eksporta ielas posms un pasažieru termināļi būs izvietoti aptuveni 3,5 metru augstumā virs Daugavas ūdens līmeņa.
Mākslīgās kāpas virspusē, teritorijā no Vanšu tilta līdz Andrejostas līcim, atradīsies galvenokārt dažādas biroju ēkas, viesnīcas un tirdzniecības centri, savukārt pasažieru ostas pussalā, kur šobrīd atrodas pasažieru terminālis, iecerēts uzbūvēt sešas dzīvojamās mājas, kas tiks izvietotas rindā ieslīpi pret Daugavu visas pussalas platumā.
Uz pussalas iecerēto dzīvojamo māju forma veidota pusapaļa - Daugavas pusē ēkām plānotas stāvas fasādes, bet uz Andrejostas līča pusi vērstās fasādes būs slīpas un noslēgsies līdz ar muliņiem. Pussalas galā, pie ieejas Andrejostā, plānots uzbūvēt divas paralēlas augstceltnes, kur tiks izvietoti gan dzīvokļi, gan biroji.
Projekta autori uzsver: lai pasažieru ostas pussalas apbūve neradītu smagnēju un slēgtu iespaidu, starp visām mājām ir plānots atstāt pietiekami lielu atstarpi, kas ļaus no pilsētas puses redzēt Daugavu.
Uz pussalas izvietoto ēku iemītniekus no pārējās pilsētas daļas atdalīs kanāls. Tā rezultātā pašreizējā pussala kļūs par salu, uz kuru varēs nokļūt pa pazemes ielu un pa gājēju tiltiņu virspusē. Pussalu atdalošais kanāls iecerēts kā pilsētas kanāla turpinājums.
Saskaņā ar projektu pasažieru ostas teritorija plānota atklāta visiem pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Jauno biznesa un dzīvokļu rajonu iecerēts apzaļumot, turklāt tā teritorijā tiks izveidots liels laukums, kurā varēs notikt dažādi izklaides un kultūras pasākumi.
Pasažieru ostas kopējā teritorija šobrīd ir aptuveni 100 000 kvadrātmetru, bet pēc teritorijas pārprojektēšanas izmantojamā platība sasniegs aptuveni 332 000 kvadrātmetru, no kuriem 97 000 kvadrātmetru veidos apdzīvojamās teritorijas, 138 000 kvadrātmetru platībā tiks izvietoti biznesa un tirdzniecības centri, bet aptuveni 97 000 kvadrātmetru - autostāvvietas, kurās būs iespējams izvietot aptuveni 3500 automašīnas.
"Aspade International" speciālisti norāda, ka Baltijas valstis un Skandināvija šobrīd ir pasaulē visstraujāk augošais kruīzu galapunkts, turklāt Rīgas priekšrocība ir pašā pilsētas centrā izvietotā pasažieru osta.
Pēc speciālistu aprēķiniem, 20 nedēļu sezonas laikā - no aprīļa vidus līdz septembra vidum - Rīgā kopumā varētu ienākt ap 238 kruīza kuģiem, kas katrs uz pilsētu atvedīs ap 800 tūristu. Kopumā sezonā Rīgu ar kruīza kuģiem apmeklēšot vismaz 190 400 tūristi.
Projekta autori rēķina, ka katrs tūrists dienā vidēji iztērēs ap 100 ASV dolāru (57 latu) un sezonas laikā ar kruīza kuģiem iebraukušie pasažieri Rīgā atstās 8,4 miljonus latu.
"Aspade International" uzsver, ka minētie aprēķini veikti, ņemot vērā tikai kruīza kuģus, kas Rīgas ostā ienāks vasaras sezonā, bet neskaitot kruīza kuģus, kas ostā ienāks arī ziemas sezonā.
Saskaņā ar izstrādāto projektu pašreizējās pasažieru ostas teritorijā tiks izvietoti tikai kruīza kuģu termināļi, bet regulāros maršrutus apkalpojošos prāmjus plānots izvietot pa Daugavu zemāk uz jūru. Pasažieru ostas teritorijās izvietotajās piestātnēs nav paredzēts nodrošināt automašīnu uzbraukšanu uz prāmjiem.
Kā ziņots, Rīgas brīvostas valde aizvadītā gada nogalē RPT iznomāja pasažieru ostas teritoriju uz 30 gadiem, kā arī izsniedza uzņēmumam galvojumu 12 miljonu latu kredītam ostas labiekārtošanas darbu veikšanai, lai nodrošinātu starptautiskās burinieku regates "Cutty Sark" uzņemšanu. Minētā galvojuma sniegšanu gan jau apstrīdējusi prokuratūra un iesniegusi prasību tiesā.
RPT direktors Valērijs Barjers aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka sākotnēji objektā paredzēts nodrošināt ostas funkcijas, bet komercapbūve tiks veikta vēlāk, projektā ieguldot 100 - 150 miljonus latu.