To pēc piektdienas pēcpusdienā sasauktās sanāksmes, uz kuru bija ieradušās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Kultūras, Iekšlietu un Finanšu ministriju augstākās amatpersonas, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Viņš norādīja, ka notikušās ugunsnelaimes dēļ, visticamāk, nāksies pārskatīt, proti, palielināt Rīgas pils rekonstrukcijas darbu apjomu.
"Valsts nekustamie īpašumi" kopā ar ekspertiem apzinās ugunsgrēkā nodarīto postījumu apmēru, lai noskaidrotu to, cik droša ir Rīgas pilī izvietoto muzeju telpu turpmāka ekspluatācija. Šāda ekspertīze gan varētu ilgt vairākus mēnešus, atzina Dombrovskis.
Izmaksas, kas saistītas ar pagaidu jumta uzlikšanu varētu tikt segtas no "Valsts nekustamo īpašumu" līdzekļiem, kas paredzēti Rīgas pils rekonstrukcijas darbu 1. kārtai, bet pēc tam šie līdzekļi varētu tikt atgūti no apdrošinātājiem, sacīja valdības vadītājs.
Tāpat netiek izslēgta iespēja, ka daļu no izdevumiem, kas saistīti ar ugunsnelaimi, var nākties segt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Premjers nenoliedz, ka Iekšlietu ministrija vēl pirms smagus postījumus nodarījušā ugunsgrēka bija vērsusies valdībā ar ziņojumu par situāciju ar VUGD tehnisko aprīkojumu un atgādina, ka jautājums par papildu finansējumu ugunsdzēsēju materiāli tehniskā aprīkojuma atjaunošanai tiks skatīts, lemjot par 2014. gada valsts budžeta prioritātēm.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) norāda, ka kopumā VUGD materiāli tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai nākamā gada budžetā būtu nepieciešami 8 miljoni latu, tomēr pēc ugunsgrēka Rīgas pilī konstatēts, ka prioritāte ir sūkņu stacijas un pārvietojamo kāpņu iegāde. "Tās nav miljonu izmaksas," sacīja Kozlovskis.
Savukārt kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, atbildot uz pārmetumiem par to, ka rekonstrukcijas darbu laikā muzeju krājumi atradās Rīgas pilī, uzsver, ka patlaban notiek tikai rekonstrukcijas darbu 1. kārta.
Pēc rekonstrukcijas 1. kārtas pabeigšanas 2015. gadā muzeju krājumus bija plānots pārvietot uz mūsdienīgām krātuvēm Pulka ielā, viņa teica.
Premjers Dombrovskis īpaši uzsver, ka muzejos uzglabātajām vērtībām neatgriezenisks kaitējums, visticamāk, nav nodarīts - tās galvenokārt cietušas no dzēšanas procesā izmantotā ūdens, tas ir, samirkušas.
Jaunzeme-Grende, atbildot uz jautājumu par to, kādēļ muzejos uzglabātie priekšmeti netiek apdrošināti, norādīja, ka patlaban muzeju eksponāti tiek apdrošināti tikai gadījumos, kad tos plānots eksponēt ārpus muzeju telpām.
Jau vēstīts, ka ceturtdienas vakarā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks Rīgas pilī. No pils jumta bija redzamas paceļamies liesmas un dūmu mutuļi. Ugunsdzēsēji izsaukumu uz Rīgas pili saņēma pulksten 22:21. Ugunsgrēks tika lokalizēts ap pulksten 4 no rīta, un gruzdēšana, kā arī degšana turpinājās vien atsevišķās vietās, bet ugunsdzēsējiem darbs bija vēl vairākām stundām.
Ugunsgrēks postījumus nodarījis arī pils telpās izvietotajiem vēsturiskajiem muzeju krājumiem.
Rīgas pils līdz pērnajam gadam bija Valsts prezidenta oficiālā rezidence. Patlaban pilī sākti rekonstrukcijas darbi un prezidenta rezidence pārcelta uz Melngalvju namu.
Valdība pērn pavasarī deva zaļo gaismu Valsts prezidenta kancelejas pārvietošanai uz Melngalvju namu, lai beidzot varētu sākt Rīgas pils priekšpils daļas rekonstrukciju. Priekšpilī atrodas arī prezidenta darba telpas. Priekšpils rekonstrukcija tika sākta, jo telpas atradās avārijās stāvoklī un netika izmantotas, piemēram, Baltā zāle, Svētku zāle un vēl citas, kopumā aptuveni 9000 kvadrātmetru platībā.
Tika lēsts, ka priekšpils rekonstrukcija izmaksās apmēram 21,78 miljonus latu. Kā norādīja aculiecinieki, liesmas plosīja nevis priekšpili, bet gan vēsturisko pils kompleksa daļu.