Valsts Prezidenta galvaspilsētas rezidences, Rīgas pils rekonstrukcijai līdz 2014.gadam plāno tērēt 25 miljonus latu, portālu “Delfi” informēja kultūras ministres preses sekretārs Dainis Miķelsons.
Pils rekonstrukcijas projekts ir uzsākts jau 2004.gadā un līdz šim valsts jau atvēlējusi projektam līdzekļus. Kopējā summa - 25 miljoni latu - tiks ieguldīta desmit gadu laikā, no 2004. līdz 2014.gadam.

Pils rekonstrukciju un vairāku citu kultūras pieminekļu atjaunošanu paredz Kultūras ministrijas, “Valsts nekustamie īpašumi” un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izstrādāta programma “Mantojums – 2018”, kuras ietvaros paredzēts sakārtot vairākus valsts kultūras pieminekļus līdz Latvijas Republikas 100 gadu jubilejai.

Šo objektu vidū ir arī Rīgas pils. Tuvākajos četros gados projektam plānots tērēt 760 000 latu. Šogad koncepcijas izstrādei un arheoloģiskajiem darbiem paredzēts atvēlēt 40 000 latu, nākamgad skices projektam un arheoloģisko darbu turpināšanai plāno atvēlēt 120 000 latu, 2008.gadā darbu turpināšanai un tehniskajam projektam paredzēts tērēt 300 000 latu, bet 2009.gadā tehniskajam projektam plāno atvēlēt vēl 300 000 latu.

Pils rekonstrukciju plāno uzsākt pēc četriem gadiem, 2010. un 2011.gadā atvēlot šim mērķim astoņus miljonus latu.

Kopumā programma “Mantojums 2018” paredz, ka Ministru kabinets apņemas attiecīgās kultūras celtnes valsts vajadzībām nomāt no VNĪ un, balstoties uz šīm valdības garantijām, VNĪ varēs ņemt kredītus konkrētu celtņu atjaunošanai. VNĪ ir valsts kapitālsabiedrība, kuras ņemtie kredīti, atšķirībā no ministrijas kredītiem, neatstāj ietekmi uz budžeta deficītu, un tas ir vienīgais reālais veids, kā savest šīs ēkas kārtībā.

Kultūras ministre Helēna Demakova norāda, ka “kultūras objekti, to skaitā pieminekļi, piecpadsmit gadus ir bijuši atstāti novārtā. Kultūras ministrija tos ir apsaimniekojusi acīmredzami neefektīvi, jo to stāvoklis lielākoties ir nožēlojams. Pie izņēmumiem ir jāpieskaita tikai daži objekti, piemēram, Rundāles pils, kuras kopumā atzīstamais stāvoklis ir nevis valsts veiksmīgas apsaimniekošanas un nodrošinātu investīciju, bet gan atsevišķu cilvēku personiskā entuziasma nopelns. Kultūras ministrija uzskata, ka ir pienācis pēdējais laiks valdībai no savas puses nodrošināt nacionālas valsts idejai atbilstošus ieguldījumus vēsturiskos kultūras objektos.” Programma plānota kā vidējā termiņa plānošanas dokuments no 2006.gada līdz 2018.gadam, kura sadalīta piecās kārtās, lai pilnībā tiktu atjaunoti un attīstīti visi Finanšu ministrijas valdījumā nodotie Kultūras ministrijas nekustamie īpašumi.

Pirmais posms plānots no 2006. – 2009.gadam, kurā paredzēts atjaunot un attīstīt 17 kultūras objektus, tai skaitā desmit objektus Rīgā un septiņus Latvijas reģionos – divus Vidzemē, divus Kurzemē, vienu Zemgale un divus Latgalē. Otrais posms plānots no 2009. – 2011.gadam, kurā paredzēts uzlabot desmit kultūras objektus - sešus Rīgā, vienu Vidzemē, divus Zemgalē un vienu Latgalē. Nākamie posmi būs saistīti ar pirmo divu posmu izpildi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!