Rīgas pašvaldības policisti piemaksas par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, varētu sagaidīt 2022. gadā, izriet no lemtā Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē.
Komitejas vadītāja Linda Ozola (JKP) sēdē pauda, ka tam būtu nepieciešams būtisks līdzekļu apjoms, tāpēc komiteja vienojās šo jautājumu noteikt kā prioritāru sarunā par Rīgas domes budžetu nākamajam gadam.
Vairāki deputāti gan pauda kritiku, ka pēc šādām piemaksām varētu tīkot arī mediķi, skolotāji un glābēji, kuriem darbs arī nav viegls.
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka amatpersona (darbinieks) par dienestu (darbu), kas saistīts ar īpašu risku, saņem piemaksu līdz 25% no viņam noteiktās mēnešalgas.
Nekonkurē ar kaimiņvalstīm
Iepriekšējās komiteju sēdēs skatot jautājumu par RPP policistu darbu un potenciālo algas palielinājumu tika norādīts, ka Rīgas pašvaldības policijas darbinieku atalgojums nekonkurē ar tuvāko kaimiņvalstu atalgojumu.
Igaunijas Valsts policijā strādājošs kārtībnieks saņem 1 545 eiro atalgojumu, Lietuvā – 1331,24 eiro, Latvijā – 578,88 eiro, bet Rīgas pašvaldības policijā – 498,82 eiro.
Tāpat atšķiras arī algas pašvaldības policistu līmenī starp kaimiņvalstīm. Ja Igaunijā pašvaldības policijā strādājošs vecākais inspektors saņem 1450 eiro un galvenais inspektors vai speciālists saņem 1650 eiro, tad Rīgas pašvaldības policisti attiecīgajos amatos saņem 601,33 eiro un 817,74 eiro, norādīts deputātiem iesniegtajā ziņojumā.
Fizisks un emocionāls risks
Trešdien komitejas sēdē Rīgas pašvaldības policijas (RPP) priekšnieks Juris Lūkass norādīja, ka RPP darbinieku vidū jūlijā veiktā aptauja, kuru aizpildījuši 59% darbinieku, uzrādījusi, ka 94% aptaujātie uzskata, ka policijas darbs nav pienācīgi apmaksāts, savukārt gandrīz puse – 49,1% – darbinieku to plāno pamest tuvāko gadu laikā.
Tāpat RPP vērojama tendence, ka darbu pamet vairāk darbinieku, nekā tiek pieņemti. 2021. gadā RPP līdz šim pieņemti 37 jauni darbinieki, bet atbrīvoti – 60.
Lielākoties darba attiecību pārtraukšanas iemesli ir darbinieka uzteikums – 2021. gadā tie bijuši 42 gadījumi, piecos gadījumos veselības stāvokļa dēļ sekoja darba devēja uzteikums, četros gadījumos persona nav izturējusi pārbaudes laiku, divos gadījumos tas noticis savstarpējās vienošanās rezultātā, bet divos gadījumos darbinieks miris.
No aizgājušajiem darbiniekiem 19 bijuši kārtībnieki, 23 – inspektori un septiņi – vecākie inspektori. Lūkass norādīja, ka 2021. gadā darbu pamet vairāk inspektori – iepriekšējo gadu tendence liecināja, ka to vairāk dara kārtībnieki.
Savukārt analizējot emocionālās izdegšanas pakāpi RPP konstatējusi, ka vidēji augsti izdegšanas riski sāk parādīties jau pēc pirmā nostrādātā gada, un pēc pieciem darba gadiem pārtop augstos izdegšanas riskos.
Lai gan jau pašlaik RPP ir vairāki nemonetārie bonusi un tiek veikti pasākumi stresa mazināšanai, taču esošā motivācijas sistēma nav pietiekami efektīva, norādīja Lūkass. Tikai 53,1% darbinieku regulāri izmanto šos bonusus un 98% esošo bonusu vietā izvēlētos algas palielināšanu.
285 aptaujāto darbinieku (57.6%) norādījuši, ka izjutuši veselības vai dzīvības apdraudējumu darba vietā, savukārt 290 (58,6%) gadījumos respondenta ģimeni satrauc RPP darbinieka drošība, veicot darba pienākumus.
Tāpat RPP darbinieki uzsvēruši emocionālo slodzi – 317 darbiniekiem ir bijuši gadījumi, kad bijis emocionāls sagruvums notikumu darbā dēļ, savukārt 260 (52,5%) emocionāli nomāc dažādi notikumu, ar kuriem viņi saskaras darbā, piemēram, novārtā pamesti bērni, pašnāvības, vardarbība, agresīva reakcija.
Lūkass arī norādīja, ka patruļām daudz laika aizņem sodu rakstīšana par nepareizi novietotām automašīnām un šo, kā arī vairāku citu Rīgas domes saistošo noteikumu izpildi varētu pārņemt kāda cita Rīgas domes struktūrvienība, lai RPP vairāk laika varētu "būt, kur esam pieprasīti".
Komentējot deputātu jautājumus par vakcinācijas aptveri RPP, Lūkass norādīja, ka polarizācija vakcinācijas gadījumā nav sveša arī RPP darbinieku vidū. Dati līdz pagājušās nedēļas pirmdienai liecināja, ka RPP vakcinācijas kursu ir izgājuši 63% darbinieku.
Gadījumā, ja arī policisti būtu viena no mērķa grupām, kam noteikta obligāta vakcinācija pret Covid-19, tas nevarētu būtiski ietekmēt policijas pienākumu izpildi, jo jau patlaban no ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīža ir veiktas izmaiņas RPP darba organizēšanā un vakcinētie darbinieki ir atdalīti no nevakcinētajiem, kā arī ir mazinātas kopējās darbinieku saskarsmes iespējas, norādīja Lūkass.
Jāatgādina, ka tiem RPP darbiniekiem, kuri ir pakļauti reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam un kuri amata pienākumu izpildes laikā var nonākt tiešā saskarsmē ar Covid-19 slimniekiem un to kontaktpersonām, tiks noteikta speciālā piemaksa par darbu 25% apmērā no mēnešalgas.
