Kokinu uz ceturtdienas, 4. aprīļa, CVK sēdi uzaicināja pēc medijos izskanējušās informācijas par viņa darbību "Rīgas satiksmē". Šajā Rīgas domes kapitālsabiedrībā Kokins trijos gados nopelnīja 75 tūkstošus eiro.
"Skaidri redzams, ka mēnesi no vietas ik pa brīdim notiek ažiotāža, virsraksti. (..) Nezinu, kāpēc pēdējā laikā radies tikums politizēt lietas, kas absolūti nav politiskas. Politizēt detaļas, sīkumus un izvērst raganu medības. Ja es būtu pareizajā partijā, tad šādi šķēršļi nerastos," situāciju CVK skaidroja Kokins.
Viņš CVK prezentēja ar "Rīgas satiksmi" noslēgto līgumu, kur viņam uzticēta dažādu "tehnisku darbu" veikšana. Taču sīkāku informāciju par pildītajiem uzdevumiem Kokins aicināja uzzināt pašā "Rīgas satiksmē".
Kokins norādīja, ka publiskā zākāšana viņam un Rīgas vēlēšanu komisijai traucē gatavoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām. "Saprotu, ka arī CVK par manu ilgstošo darbu nav pretenzijas. Sīkumi jau vienmēr notiek, bet šis nav vienkāršs darbs un lielas problēmas nav bijušas," pauda Kokins.
Interešu konfliktu Kokins nesaskata, jo viņš neesot zinājis, ka "Rīgas satiksmes" kapitāla daļu turētājs bija Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Šobrīd Rīgas vēlēšanu komisijas vadīšana ir Kokina vienīgais darbs, bet meklēt citas darbavietas galvaspilsētas struktūrās viņš neplāno.
Rīgas vēlēšanu komisiju Kokins vada kopš 2005. gada un vēlas turpināt darbu šajā amatā. Kokins aicināja CVK nesatraukties par viņa darbu "Rīgas satiksmē", jo arī citu pilsētu vēlēšanas komisiju vadītāji mēdz piestrādāt citās darbavietās.
Šobrīd Kokina līgums ar "Rīgas satiksmi" ir pārtraukts, jo pēc korupcijas skandāla uzņēmums izmantojis daudzas iespējas optimizēt izmaksas.
CVK vadītāja Kristīne Bērziņa žurnālistiem skaidroja, ka CVK neapstiprina pašvaldību vēlēšanu komisiju vadību, jo šo lēmumu pieņem attiecīgās pilsētas dome. CVK arīdzan neesot iespēju ietekmēt pilsētu komisiju sastāvu un priekšsēdētāju izvēli.
Bērziņa pastāstīja, ka līdz šim sadarbība ar Rīgas vēlēšanu komisiju bijusi laba un konstruktīva. Neesot arī atklāti pārkāpumi, kas ietekmētu vēlēšanu rezultātus.
"Jāsaprot, ka vēlēšanas nav tā joma, kur var radoši izpausties. Ir jāievēro visi vēlēšanu likumi. Vēlēšanu likumdošana Latvijā ir labi uzrakstīta. Darba pienākumi un procesa uzraudzība ir uzrakstīta. Pašvaldību vēlēšanu komisijas drīkst strādāt citos darbos, jo vēlēšanas nenotiek katru dienu," pauda Bērziņa. Likums arīdzan neaizliegt vietējo vēlēšanu komisiju locekļiem stāties partijās.
"Esmu pārdomājusi šo situāciju. Man pietrūkst informācijas par pārkāpumiem "Rīgas satiksmes" līgumu jautājumos. Paļaujos uz tiesiskās paļāvības principu. Tāpēc vispirms jāsagaida precīzāki lēmumi," rezumēja Bērziņa.
Vēstīts, ka pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" noslēgusi vairākus desmitus līgumu ar dažāda veida konsultantiem. Kopumā pērn šie līgumi uzņēmumam izmaksāja 1,1 miljonu eiro. Nu lielākā daļa no tiem ir pārtraukti.
Kopumā uzņēmumam pērn bija noslēgti 46 konsultāciju līgumi ar privātpersonām un 27 līgumi ar juridiskām personām. Viens no līgumiem bija noslēgts arī ar Kokinu.
Viņš raidījumam "TV3 Ziņas" iepriekš skaidroja, ka pie 75 tūkstošus eiro vērtā konsultāciju līguma ticis nejauši. "Jāsaka, ka es meklēju papildu darbiņus. Meklēju visur, kur varēju meklēt. Ņemot vērā, ka tā ir zināma mana specialitāte, tad sanāca, ka autostāvvietās tāda iespēja bija. (..) Tīri nejaušības dēļ. Kārtoju lietas autostāvvietās un jautāju, vai ir kas tāds, ko es, kā saistīts ar šo nozari, varētu darīt. Viss," raidījumam teica Kokins.
Bijušais "Rīgas satiksmes" pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss intervijā raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" teica, ka joprojām spēkā ir, piemēram, kāds "diezgan dīvains līgums" kurš paredz kredītu pārkreditēšanu uz izdevīgākiem nosacījumiem, bet pusi no ieguvuma jāatdod šim konsultantam.
