Vienotie latviešu un krievu valodas vidusskolas eksāmeni latviešu un mazākumtautību skolām, kurus ieviesīs pēc trim gadiem, radījuši bažas daļai Rīgas skolotāju - viņuprāt, spēkā esošais, pirms desmit gadiem pieņemtais vidējās izglītības standarts nepalīdzēs pienācīgi sagatavoties eksāmeniem, otrdien raksta avīze "Diena".
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas skolu latviešu un krievu valodas skolotāji, divas nedēļas sadarbojās metodiskā nometnē un konstatēja vienu no problēmām - kopš vecā izglītības standarta pieņemšanas būtiski mainījusies situācija latviešu valodas mācīšanā, tādēļ skolotāji paši veido savas mācību programmas, bet to kvalitāte ir atkarīga no pedagogu profesionalitātes un izpratnes par priekšmeta saturu un mācīšanas metodēm, informē "Diena".

Pedagogi konstatējuši vienu no galvenajām problēmām: īpaši mazākumtautību skolās dzimtās valodas mācīšana ir virspusīga, tiek mācīti tikai teksti, atrauti no kultūrvēsturiskā konteksta. "Ja valsts piedāvātu programmu paraugus, skolotājam būtu iespējams izvēlēties, bet šobrīd tā nav," uzskata izglītības departamenta Vidzemes priekšpilsētas galvenais speciālists Imants Mednis.

Skolotāju nometnes dalībnieki priekšlikumus mācību saturam gatavojas iesniegt Latviešu valodas apguves valsts programmai (LVAVP) mācību līdzekļu gatavošanai. "Tad mēs iepazīsimies ar skolotāju priekšlikumiem," laikrakstam saka Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) direktors Māris Krastiņš. Viņš gan nedomā, ka 2007.gads skolēniem un skolotājiem varētu sagādāt problēmas, jo vienotais eksāmens būs veidots atbilstoši standarta prasībām, bet saturs ir katras skolas un pedagogu rokās.

"Sabiedrība pieprasa kvalitatīvu izglītību, bet šobrīd skolām trūkst gan materiālā, gan metodiskā atbalsta," "Dienai"atzīst Rīgas domes izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Vidzemes priekšpilsētas metodiskās apvienības vadītāja Aina Āboliņa.

Krastiņš gan saka, ka ISEC piedāvā paraugprogrammas, bet savas var izstrādāt arī skolotāji. Arī ISEC izstrādātās eksāmenu programmu prasības uzsverot, kas tiks prasīts centralizētajos pārbaudījumos. Viņš arī stāsta, ka jau tagad daļa latviešu valodas eksāmena abu programmu skolās bijusi nevis identiska, bet salīdzināma, lai augstskolas varētu vērtēt centralizētā eksāmena rezultātus.

Tomēr LVAVP projektu koordinatore Ilona Kiukucāne "Dienai" pauž uzskatu - nevar teikt, ka jautājums par izglītības saturu netiek risināts, taču "tas neiet tik viegli - citās valstīs ar saturu nodarbojas akadēmiskie spēki, veseli institūti", kamēr Latvijā tas vairāk atstāts ierēdņu rokās. Paralēli tam ir spriedze ar 2004.gada 1.septembra reformu. Viņasprāt, "ja mēs to pārvarēsim un viss sāks iet normālās sliedēs, tad bērniem un skolotājiem būs trīs gadi laika, lai nopietni gatavotos vienotajam eksāmenam".

2007.gadā gaidāmais vienotais vidusskolas eksāmens mazākumtautību skolās un skolās ar latviešu mācībvalodu paredzēts kā nākamais solis mazākumtautību izglītības reformā. Tad vidusskolēni, kas šogad sāks mācības 10.klasē gan mazākumtautību, gan latviešu skolās, beidzot 12.klasi, kārtos vienota satura eksāmenu četros priekšmetos: latviešu valodā un literatūrā kā dzimtajā un latviešu valodā un literatūrā kā svešvalodā mazākumtautību skolās, kā arī krievu valodā un literatūrā kā dzimtajā mazākumtautību skolās un krievu valodā un literatūrā kā svešvalodā skolās ar latviešu mācību valodu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit