Rīgā katastrofāli trūkst ikdienas maģistrālo veloceliņu. Šādu secinājumu izdarīt palīdzēja 156 velosipēdisti, kuri projekta "Velodati" ietvaros ar GPS starpniecību ikdienā fiksēja savu veikto maršrutu un ļāva pētniekiem Rīgas kartē ieskicēt velosipēdistu vairāk un mazāk noslogotās ielas un veloceliņus.
"Ja vien tas nav atpūtas brauciens, tad cilvēki brauc tur, kur ir tuvāk un taisnāk," projektā iegūtos datus portālam "Delfi" skaidro "Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcijas 2015. – 2030. gadam" līdzautors un riteņbraukšanas entuziasts Dainis Kreilis. Piemēram, braucot pa Berģi–Centrs veloceliņu, liela daļa velosipēdistu no Brīvības gatves nenogriežas uz veloceliņa turpinājumu Senču ielā, bet gan turpina braukt pa Brīvības ielu, cauri Vecrīgai un šķērso Akmens tiltu, lai gan šajā maršrutā velosipēdistiem atsevišķas joslas nav.
Kreilis norāda, ka Rīgā ir katastrofāls ikdienas maģistrālo veloceliņu trūkums. Lai gan Purvciema apkaimē dzīvo vislielākais skaits rīdzinieku, viņiem šobrīd nav ērts veids, kā nokļūt galvaspilsētas centrā.
Rīgas domes Satiksmes departamenta mājaslapā lasāms, ka velojoslas ieviešana Krišjāņa Barona ielā "būtiski paplašinās iespējas pārvietoties pa pilsētu ar velosipēdu", tai skaitā arī Purvciema iedzīvotājiem. Tomēr, kā redzams "Velodatu" kartē, velosipēdisti no Purvciema visbiežāk ceļu uz centru mēro pa Augusta Deglava un Avotu ielu.
"Maģistrālā veloinfrastruktūra jābūvē tajās pašās vietās, kur ir automaģistrāles. Rīgas centra gadījumā – Brīvības iela, Krišjāņa Valdemāra iela, Aleksandra Čaka iela, Ganību dambis, Eksporta iela un 11. novembra krastmala," analizējot "Velodatu" karti, stāsta Kreilis. Viņš norāda, ka līdz šim Rīgā velomaršruti plānoti nevis tur, kur tie ir nepieciešami, bet gan, kur tos ir vieglāk uzbūvēt.
Kreilis uzskata, ka plāns izbūvēt Imanta–Bolderāja veloceliņu ir viens no piemēriem šādai Rīgas domes tendencei. "Pilsētas velosatiksmes uzlabošanai tas ir pēdējais, kas vajadzīgs. Šo maršrutu mēro gandrīz neviens ikdienas riteņbraucējs," skaidro Kreilis. Veloceļi, kas Rīgā ir nepiedodami maz, bet ir vienīgā velosipēdistiem drošā būve, nav lietišķiem braucieniem piemēroti un ir sliktā stāvoklī, uzskata Kreilis. Tāpat veloluksofori nav noregulēti atbilstoši velosipēdistu plūsmai, kas provocē riteņbraucējus pārkāpt noteikumus.
Uz nepieciešamību attīstīt velosipēdistu infrastruktūru norāda ne tikai "Velodatu" karte, bet arvien pieaugošais riteņbraucēju skaits Rīgā. Latvijas riteņbraucēju apvienības dati liecina, ka velosipēdistu skaits kopš 2008. gada audzis vismaz piecas reizes. Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas Fakti" pavasarī veiktā pētījuma datiem, 52% Latvijas iedzīvotāju mēdz pārvietoties ar velosipēdu, bet 10% cilvēku to dara ikdienā.
Vairums velobraucēju Rīgā ir turīgi, vecumā no 22 līdz 30 gadiem, neprecējušies un bez bērniem, kā arī ieguvuši autovadītāja apliecību, noskaidrots "Velodatu" pētījumā. Precētie riteņbraucēji, kuriem ir bērni, galvenokārt ir vīrieši vecumā no 30 līdz 50 gadiem. Savukārt sieviešu vidū pie velosipēda stūres visvairāk sēžas no 22 līdz 25 gadus vecas, neprecētas dāmas, kuras ir ieguvušas autovadītāja apliecību.
Augot velosipēdistu skaitam Rīgas ielās, palielinājies arī ceļu satiksmes negadījumu daudzums, kur iesaistīti riteņbraucēji. CSDD statistika liecina, ka no 2011. gada līdz 2013. gadam negadījumos iesaistīto velosipēdistu skaits Rīgā katru gadu ir nedaudz zem 200. Taču 2014. gadā tas audzis līdz 238 negadījumiem, bet pērn sasniedzis pēdējā piecgadē augstāko skaitu – 287 negadījumus. Tie ir 7,7% no kopējā pērn Latvijā reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu skaita.
Vairums negadījumu notiek Rīgas vēsturiskajā centrā, kā arī uz galvenajiem ievadiem centrā, balstoties uz Ceļu policijas datiem par 2013. un 2014. gadu, analizēts "Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcijā 2015. – 2030. gadam". Četras piektdaļas no ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti riteņbraucēji, notiek sadursmēs ar gājējiem. 2014. gadā aptaujā, ko veica Latvijas Riteņbraucēju asociācija, precīzi puse velosipēdistu norādīja, ka izvēlas braukt pa ietvi. Taču pa brauktuvi pārvietojas mazāk nekā trešdaļa riteņbraucēju, jo autovadītāji esot neuzmanīgi, nerēķinās ar velosipēdistiem un brauc viņiem pārāk tuvu, secināts aptaujā.
Savukārt automašīnas velobraucējus visvairāk apdraud uz tiltiem. "Tilti un pārvadi ir pēdējā vieta, kur ir simtprocentīga autotransporta dominance, kas rada draudus velobraucēju drošībai. Satiksme uz tiltiem ir neadekvāti ātra. Plūsmas ātrums ir jāsamazina un jāizbūvē atsevišķi veloceļi abos tilta virzienos," stāsta Kreilis.
Projektu "Velodati" īstenoja "Datu skola", sadarbībā ar portālu "Delfi.lv", kā arī Latvijas Riteņbraucēju apvienības un Rīgas velo nedēļas informatīvo atbalstu. Riteņbraucēju maršruta dati tika no 2016. gada 1. maija līdz 9. jūnijam. Autori mudinās Rīgas velosipēdistu kopienu datus izmantot pārrunās par velo infrastruktūras attīstību ar Rīgas domes Satiksmes departamentu. Tāpat Datu skola plāno līdzīgu projektu atkārtot arī nākotnē.
"Velodati" projektā izstrādāto Rīgas karti iespējams aplūkot šajā saitē. Savukārt sīkākus demogrāfiskos datus par Rīgas riteņbraucējiem – šeit.
