Kaut arī zoodārzam ir liela pieredze ronēnu izbarošanā, tomēr ronim labāk augt savā dabiskajā vidē, tāpēc Zooloģiskais dārzs aicina mazuļus atņemt dabai tikai gadījumos, kad tie ir savainoti vai acīm redzami novārguši, nevis vienkārši atrodas pludmalē. Visnopietnākie draudi ronēniem ir pastaigā izvestie suņi, tāpēc dabas draugi roņu mazuļu laikā aicina tos pludmalē vadāt pavadā.
Zoodārzs informē, ka roņu mazuļu dzimšanas laiks ir marts un aprīlis. Baltijas jūrā visbiežāk sastopamajiem pelēkajiem roņiem mazuļi dzimst lielākoties uz Sāmsalas piekrastes saliņām. Ja mazulis priekšlaicīgi nonāk ūdenī, jūras straumes un viļņi to var atnest līdz pat Latvijas pludmalēm.
Tomēr atsevišķas roņu mātes dzemdē arī uz ledus (bezledus ziemās - pat liedagā) Latvijas piekrastē un, ledum kūstot, mazuļi paliek krastā.
Speciālisti skaidro, ka mātes ronēnus ar pienu baro tikai aptuveni 4 nedēļas, kamēr tos klāj balta pūka. Pēc tam mazuļus pamet vienus, baltā pūka pakāpeniski izkrīt un ronēni var sākt patstāvīgu dzīvi ūdenī. Roņu mazuļiem piemīt spēja ilgstoši (pat vairākas nedēļas) iztikt bez barības un šajā laikā ir jāiemācās patstāvīgi ķert zivis.
"Liedagā guļošs ronēns cilvēkos raisa līdzjūtību un vēlmi palīdzēt, taču ļoti bieži palīdzības mēģinājumi nodara mazulim lielāku kaitējumu nekā mierīga dzīve pludmalē," norāda eksperti, uzsverot, ka vislabākā palīdzība roņu mazulim ir suņu vadāšana pavadā, tā pasargājot ronēnu no četrkāju zobiem.
Speciālisti norāda, ka, ieraugot smiltīs roņu mazuli, pirms trauksmes celšanas ir jāizvērtē vairāki aspekti. Pirmkārt, tas ir mazuļa apmatojums - ja baltā mazuļa pūka vietām vai pilnībā jau izkritusi un redzami pelēkas, gludas ķermeņa segas laukumi, visticamākais, mazulis jau uzsācis patstāvīgu dzīvi un izrāpojis pludmalē atpūsties. Tad ronēns jāatstāj atrašanas vietā.
Tāpat svarīga ir mazuļa kondīcija. Ja ronēns, kaut arī klāts ar baltu pūku, ir apaļīgs, nikni rūc un sver vismaz 15 kilogramus, visticamākais, ka māte viņu baro un pareizākā rīcība – steigšus doties prom, lai ronene nebaidītos nākt krastā.
Jānovērtē arī ronēna suga. Latvijas piekrastē, pamatā Vidzemes jūrmalā, sastopami arī augumā daudz mazākie pogainie sīkroņi jeb nerpas. Šo roņu mazuļi var maldināt atradēju – jau paaudzies ronēns ir krietni mazāks pat tikko dzimušu pelēko ronēnu. Nerpu mazuļiem ir ievērojami strupāks purniņš un druknāks ķermenis. Iespēja, ka šie ronēni piedzimuši Latvijas piekrastē, ir visai liela un līdz ar to visticamākais ka mazuli baro māte.
Ronēna nogādāšana zoodārzā ir pieļaujama vienīgi tad, ja mazulim ir acīmredzami ievainojumi vai tas ir ļoti novājējis – pretojas nepārliecinoši, galva izskatās proporcionāli liela un viegli sataustāms mugurkauls, uzsver speciālisti.
Tāpat eksperti atgādina, ka dzīvnieku no dabas izņemt drīkst tikai Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta, zooloģiskā dārza vai Avārijas un glābšanas dienesta speciālisti.