Trešdien, 19. februārī, Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs iecēla Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pagaidu valdi divu cilvēku sastāvā, kurā darbosies bijušais zoodārza vadītājs Rolands Greiziņš (attēlā) un VARAM Valsts sekretāra vietnieks attīstības instrumentu jautājumos Sandris Cakuls, portāls "Delfi" uzzināja Rīgas domē.
Pagaidu valde iecelta, jo no amatiem tika atsaukti līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka un valdes loceklis Andris Morozovs.
Izmaiņas valdē veiktas, jo pērn zoodārza auditā konstatēta virkne pārkāpumu, kas būtiski ietekmē zoodārza darbību, kā arī darbības neatbilst rūpīgam saimnieciskajam stilam.
Kā norāda pašvaldībā, viens no galvenajiem pārkāpumiem ir pašvaldības zemesgabala Ezermalas ielā, kas nodots zoodārzam bezatlīdzības lietošanā, piesārņošana.
"Manā rīcībā ir Rīgas pilsētas būvvaldes atzinums, kurā teikts, ka zemesgabalā notikusi būvgružu izgāšana. Zoodārza vadība skaidroja, ka mutiski piekritusi projekta "Āfrikas savanna" būvnieku lūgumam tur īslaicīgi novietot būvgružus, un pēcāk papildu skaidrojumā vispār noliedza būvvaldes atzinumā sniegto informāciju. Tāpat bažas raisa apstāklis, ka zoodārzs šos atkritumus nemaz netaisās izvākt, bet gan izmantot saimnieciskām vajadzībām, tai skaitā, arī izmantot dzīvnieku pakaišiem. Vadoties no visas šīs informācijas, tas ir mans pienākums ziņot par to prokuratūrai un pārbaudīt, vai zemesgabalā nav izveidojies vides piesārņojums," skaidrojis Radzevičs.
Pilsētas izpilddirektors noraida jebkādas spekulācijas par it kā Rīgas domes interesēm pārņemt atpakaļ minēto zemes gabalu. "Zemes gabals piešķirts ar domes lēmumu un jaunā, no Rīgas domes neatkarīgā pagaidu valde ir garants, ka nav iespējamas nekādas nelikumības," norādījis Radzevičs.
Tāpat izpilddirektors norādījis, ka zoodārza teritorijā veikta prettiesiska kafejnīcas iznomāšana.
Šis process ticis veikts bez izsoles tiesībām, un tas bijis valdei zināms, tomēr, kad problēma izgaismota, neviens neesot steidzies vērtēt atbildību.
Tostarp arī algu politika uzņēmumā esot nesamērīga, salīdzinot vadības atalgojumu ar ierindas darbiniekiem.
Pēc izpilddirektora teiktā, nepamatoti izveidotas divas direktora amatu vietas, lai saglabātu darbu un augstu atalgojumu iepriekšējiem valdes locekļiem Edgaram Vītolam un Uldim Želubovskim, teju pielīdzinot viņu algas iepriekšējā amata algu līmenim. Savukārt nākamā līmeņa speciālistu algas esot būtiski mazākas.
"Ņemot vērā vecās valdes pretestību un nevēlēšanos risināt šīs situācijas, pagaidu valdē strādās Greiziņa kungs, kas ir pieredzējis zoodārza vadītājs, kā arī VARAM ministrijas pārstāvis, jo no valsts puses šī ir pārraugošā ministrija, kura arī lemj par finansējums piešķiršanu zooloģiskajam dārzam," teica izpilddirektors, norādot, ka līdzekļu taupīšanas nolūkos jaunajiem valdes locekļiem būs arī samazināts atalgojums.
Greiziņš 1995. gadā kļuva par zooloģiskā dārza direktora pienākumu izpildītāju, gadu vēlāk – par direktoru un no 2004. gada pildījis valdes priekšsēdētāja pienākumus. Darbu viņš atstāja 2017. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
