Rimšēvičs noliedza nedēļas vidū izskanējušo informāciju, ka starptautiskie aizdevēji esot atļāvuši Latvijai palielināt budžeta deficītu līdz 7 % no IKP un noraidīja iespēju, ka tas varētu tikt atļauts nākotnē, jo situācija pasaules finanšu tirgos turpina pasliktināties.
LB prezidents uzsvēra, ka gadījumā, ja Latvija nepildīs savu solījumu attiecībā uz budžeta deficīta līmeni un nesamazinās budžetu par 700-750 miljoniem latu, tad valsts var zaudēt starptautisko aizdevēju atbalstu un tai var nākties samazināt budžetu vēl lielākā mērā, nekā patlaban prasītā summa.
Viņš atzina, ka tā kā arī nākamajā gadā ir gaidāms budžeta deficīts 3% apmērā, tad arī 2010. gada budžetā būs jāveic samazinājums. Tomēr tas būs ievērojami mazāks, nekā tas ir šogad, ar nosacījumu, ja šī gada budžets būs samazināts atbilstoši starptautisko aizdevēju prasībām.
Rimšēvičs uzsvēra, ka tādējādi Latvija arī būs izpildījusi Māstrihtas kritēriju un būs gatava ieviest eiro. Pēc Latvijas Bankas prezidenta vārdiem, tieši nepieciešamo darbu paveikšana eiro ieviešanai Latvijā būs izšķirošā, kas parādīs, vai Latvijas valdību solītā palīdzība uzņēmējiem patiešām būs realizēta dzīvē.