"Skatoties uz šīm svārstībām, mēs varam prognozēt nākamā gada budžeta deficītu 5,5% apmērā," sacīja Rimšēvičs, komentējot valdības iesniegto budžeta projektu ar 1,85% deficītu. "Tas ir nepieņemami," sacīja centrālās bankas vadītājs, piebilstot, ka valdība ir "nolaidusi rokas".
Viņš aicina nevis priecāties par esošo budžeta deficīta samazināšu, bet gan turpināt meklēt iespējas samazināt to vēl. Budžeta deficīts tuvu 2% nozīmē to, ka rodas iztrūkums 340 miljonu latu apmērā.
"Tā nauda būs jāaizņemas no ārvalstu tirgiem vai no vietējām bankām," akcentē LB prezidents. "Ārvalstu tirgos pašlaik aizņemties ir neiespējami un dārgi esošās situācijas dēļ, bet aizņemties no Latvijas komercbankām nozīmētu izsūkt naudu, kas paredzēta uzņēmēju un privātpersonu finansēšanai. Valdība ar vienu roku dotu, bet ar otru ņemtu."
Tas veido ķēdes reakciju - ja uzņēmumam tiek liegta iespēja aizņemties, pasliktinās tā finanšu rādītāji, ko izjutīs arī darbinieki. Šī situācija var radīt maksātspējas pasliktināšanos, kas ir svarīgs faktors banku darbībā.
Ekonomiskā aktivitāte paaugstinātos, ja Latvijas valdība izveidotu sabalansētu budžetu, kā rezultātā atbrīvotos līdzekļi Latvijas bankās, ar ko varētu finansēt uzņēmējus.
"Investoriem sabalansēts budžets parāda valsts gatavību uzņemties saistības par viņu līdzekļiem. Svarīgs ir atbalsts konkrētai uzņēmējdarbībai, līdzekļus piešķirot caur atbalsta programmām," norāda Rimšēvičs.
Rimšēvičs prognozē IKP pieaugumu nākamgad tuvu 0%, maksimums - 0,5%. Bet, ja šis skaitlis pavirzās nepatīkamajā virzienā, budžeta deficīts var sasniegt 4%-5% no IKP.
LB vadītājs prognozē, ka viencipara inflācija Latvijā būs nākamā gada vidū.
"Līdz ar kreditēšanas samazināšanu samazinās arī iespēja finansēt importu un iekšējo patēriņu. Paredzams, ka tekošā konta deficīts šogad sasniegs 13% no IKP, bet nākamajā gadā - 10%," norāda Rimšēvičs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
