Rinkēviča ārlietu ziņojums – Krievija turpina uz konfliktiem vērstu ārpolitiku
Foto: AFP/Scanpix

2016. gadā Krievija turpinājusi uz starptautiskās situācijas saasināšanu un konfliktiem vērstu ārpolitiku, tostarp tā informatīvajā telpā turpina diskreditēt Latviju, uzsvērts ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ziņojumā minēts, ka Latvijas ārlietu dienesta paveiktais un ieplānotais vērtējams būtiskāko starptautisko notikumu kontekstā – šogad to veidojis karš Sīrijā un tā izraisītais migrācijas spiediens uz Eiropu, terorisma, neiecietības ideju un radikalizācijas radītie izaicinājumi, Krievijas pašreizējā Eiropas kontinenta drošību un stabilitāti negatīvi ietekmējošā politika un "Brexit".

Tāpat ziņojumā noteiktas Latvijas ārpolitikas prioritātes nākamajam 2017. gadam – valsts ārējās drošības stiprināšana, aktīva iesaistīšanās efektīvas, vienotas un drošas ES veidošanā, stabilitātes un attīstības veicināšana ES austrumu un dienvidu kaimiņu reģionos, Latvijas uzņēmumu iespēju sekmēšana eksporta tirgos un investīciju piesaistes veicināšana, kā arī atbalsts un ciešas saites uzturēšana ar tautiešiem ārzemēs.

Rinkēviča veidotajā ārlietu pārskatā norādīts, ka Krievijas īstenotā starptautisko normu pārkāpšana un militāra spēka izmantošana politiskiem mērķiem ir radījusi nedrošību un neprognozējamību visiem Krievijas kaimiņiem un pasliktinājusi Eiropas drošības situāciju kopumā.

"Krievijas agresija Ukrainā un Krimas pretlikumīgā aneksija ietekmēja ES–Krievijas attiecības arī 2016. gadā. Krievija līdz šim nav demonstrējusi vēlmi konstruktīvi iesaistīties mierīga risinājuma rašanā Ukrainas austrumos, par ko liecina Minskas vienošanos izpildes lēnā norise un nebūtiskais progress," minēts ziņojumā.

ES mērķis, kā uzsvērts ziņojumā, ir panākt, lai Krievija ievērotu starptautisko tiesību principus. "Latvija atbalsta līdzšinējo ES divu ceļu politiku ar dialogu diplomātiskajā līmenī un ierobežojošajiem pasākumiem, uzskatot, ka tā ir ļāvusi izvairīties no situācijas eskalācijas un lokalizēt konfliktu. 2016. gadā ES pagarināja sankciju pakotni pret Krieviju, kas ietver individuālos ierobežojošos pasākumus pret personām un uzņēmumiem, ES ekonomiskās sankcijas un ierobežojumus attiecībā uz ekonomisko sadarbību ar Krimu un Sevastopoli," norādīts pārskatā.

Ziņojumā minēts, ka Latvija arī turpmāk uzstās, ka sankciju pārskatīšanas priekšnoteikums ir pilnīga Minskas vienošanos izpilde, tāpat minēts, ka Latvija iestāsies par konsekventu Krimas neatzīšanas politikas ievērošanu un aizstāvēs šī jautājuma paturēšanu ES-Krievijas attiecību dienas kārtībā līdz notikusi atgriešanās pie pilnīgas starptautisko tiesību ievērošanas.

Tāpat dokumentā uzsvērts, ka turpinās Krievijas mēģinājumi diskreditēt Latviju publiskajā telpā.

"2016. gadā turpinājās Krievijas mēģinājumi informatīvajā telpā diskreditēt Latvijas politiku aizsardzības un drošības politikas jomā, kā arī Latvijas nacionālajai drošībai svarīgās tautsaimniecības nozarēs. Līdzīgā intensitātē kā līdz šim turpinājās tradicionālie Krievijas pārmetumi par cilvēktiesību situāciju, vārda brīvības ierobežojumiem un neonacisma tendencēm Latvijā. Krievija aktīvi īstenoja ārzemēs dzīvojošo tautiešu atbalsta un "maigās varas" politiku un cenšoties negatīvi ietekmēt sabiedrības integrācijas procesu Latvijā," brīdina ārlietu dienests.

"Latvija būs gatava reaģēt uz mēģinājumiem šķelt sabiedrību vai apdraudēt valsts demokrātisko iekārtu un drošību. Tiks turpināta pretdarbība Krievijas propagandas aktivitātēm starptautiskajās organizācijās un medijos, kā arī aktivitātes informatīvās telpas stiprināšanai Latvijā un ES kopumā," sola ĀM.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ārlietu ministrija Brexit Edgars Rinkēvičs Krievija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form