Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") vērsis starptautiskās sabiedrības uzmanību uz Krimas tatāru kritisko cilvēktiesību stāvokli, portālu "Delfi" informē ĀM pārstāvji.
Ministrs piedalījās paneļdiskusijā par cilvēktiesību situāciju Krimā, kuru ANO Cilvēktiesību padomes sesijas darba kārtībā organizēja Latvija sadarbībā ar Ukrainu un Lietuvu.
Rinkēvičs uzsvēra, ka Krimas prettiesiskās aneksijas negatīvās sekas kļūst arvien satraucošākas. Kopš Krimas prettiesiskās aneksijas ir vērojama pastāvīga cilvēktiesību situācijas pasliktināšanās.
Ārlietu ministrs pauda bažas par pieaugošajiem cilvēktiesību un pamatbrīvību ierobežojumiem un diskrimināciju, ar ko saskaras etniskās un reliģiskās minoritātes, galvenokārt Krimas tatāri. Ministrs vērsa uzmanību uz galvenās Krimas tatāru pašpārvaldes institūcijas – Medžlis – darbības aizliegumu, būtiskiem vārda un pulcēšanās brīvības, kā arī pilsoniskās sabiedrības darbības ierobežojumiem.
Kā satraucošu Rinkēvičs uzsvēra strauji augošo iekšēji pārvietoto personu skaitu. "Tas ir neiedomājami, ka jau otro reizi 75 gados Krimas tatāri ir tikuši vardarbīgā ceļā piespiesti pamest dzimteni," uzsvēra ministrs.
Ministrs uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem šķēršļiem progresa panākšanā ir aizliegums starptautiskajiem cilvēktiesību uzraudzības mehānismiem piekļūt Krimai. Ministrs stingri aicināja Krieviju īstenot tās starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā un nekavējoties nodrošināt starptautisko mehānismu netraucētu piekļuvi Krimai.
Latvijas ārlietu ministrs novērtēja starptautisko organizāciju – ANO, EDSO un Eiropas Padomes– īstenotos pasākumus situācijas risināšanai. Ministrs atzīmēja pirmās ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas pieņemšanu par cilvēktiesību situāciju Krimā.