Ar federālajos kanālos izplatīto retoriku pret Ukrainu Krievijas vadība ir ilgstoši gatavojusi sabiedrību "kaut kam nopietnam", bet pēc kategoriski noraidošām atbildes reakcijām no NATO un Rietumiem situācija veidojas "diezgan sarežģīta un dramatiska", intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Viņš ilustrēja, ka ar šādiem soļiem – sākumā izsakot ultimātus, bet pēc tam saņemot uz tiem noraidošas atbildes – "Krievijas vadība ir savā ziņā sevi uzdzinusi kokā".
Rinkēvičs uzsvēra, ka patlaban tiek likti lietā visi diplomātiskie līdzekļi, lai novērstu iespējamu Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā, bet, vai tas vainagosies panākumiem, politiķis atturējās spriest. Viņš atgādināja, ka miers ir iespējams vienmēr, kamēr nav sākusies karadarbība, un arī to var pārtraukt ar diplomātiskiem līdzekļiem.
"Manuprāt, tā vienprātība un darbība, kas šobrīd notiek gan no Eiropas Savienības (ES), gan NATO dalībvalstu puses, ir ļoti uzteicama, un, ja kaut kas slikts notiks, tad tas nebūs tāpēc, ka kāds nav izmēģinājis visus diplomātiskos līdzekļus, bet tāpēc, ka Krievijas vadība būs nolēmusi karot, bet tādā gadījumā arī visa pilna atbildība būs Krievija pusē," izteicās ārlietu ministrs.
Lūgts komentēt, ar kādiem bēgļu apmēriem būtu jārēķinās Latvijai, ja Krievija iebruks Ukrainā, Rinkēvičs precīzus skaitļus nenosauca, taču atgādināja, ka Ukrainai nav tiešas robežas ar Latviju, kā tas, piemēram, ir valstīm, kuru amatpersonas jau nākušas klajā ar konkrētākiem paziņojumiem šajā jautājumā. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijas atbildīgās iestādes gatavojas iespējamam bēgļu pieplūdumam.
Latvijai esot jārēķinās ar to, ka gadījumā, ja Krievija iebruks Ukrainā, kara bēgļi ieradīsies arī Latvijā, bet tā būšot sekundārā migrācija. Vienlaikus var rasties situācija, ka, ja kāda no ES partnervalstīm nevarēs tikt galā ar lielo bēgļu pieplūdumu, citām valstīm būs jānāk palīgā, iedarbinot ES bēgļu pārdales mehānismu, atgādināja Rinkēvičs.
Politiķis aicināja pagaidām neaizrauties "ar kaut kādiem apokaliptiskiem scenārijiem". "Mums ir jābūt gataviem, mēs gatavojamies, bet mēs nevaram nosaukt kaut kādus konkrētus skaitļus. Šis vēl ir diplomātijas laiks, šis vēl pagaidām nav slikto scenāriju laiks, un es gribētu cerēt, ka šis diplomātiskais scenārijs arī beigās prevalēs," saspringtās attiecības ar Krieviju komentēja Rinkēvičs.
Kā ziņots, Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7. decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien informēja Baidenu par savām šīs nedēļas sarunām ar Krievijas un Ukrainas līderiem.
Francijas un Krievijas amatpersonas pēc šīm sarunām nākušas klajā ar piesardzīgi optimistiskiem paziņojumiem, tiesa gan, Kremlis arī sūta dažādi saprotamus signālus un turpina palielināt savu militāro klātbūtni pie Ukrainas jūras un sauszemes robežām.
