Foto: LETA

Sarunās ar Krieviju Eiropas Savienībai nepieciešams ievērot iekšējo solidaritāti un vienotību, jo līdz šim tas ir iztrūcis, diskusijā Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes un Vispārējo lietu padomes sanāksmēs Briselē norādījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pirmdien Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes un Vispārējo lietu padomes sanāksmēs Briselē, kurā notika ministru viedokļu apmaiņa par ES un Krievijas attiecībām.

Ministrs vērsa uzmanību uz to, ka jāpanāk līdzsvarots progress visos dienas kārtības jautājumos, piemēram, jautājumā par Jaunā līguma izstrādi, kā arī jāturpina strādāt pie ES – Krievijas Modernizācijas partnerības ieviešanas. Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka pēc Krievijas pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai ir būtiski nodrošināt, lai Krievija pildītu visas uzņemtās saistības un noteiktajos termiņos ieviestu nepieciešamās izmaiņas.

ES – Krievijas attiecībās Latvijai prioritārs ir enerģētikas jautājums. Rinkēvičs norādīja, ka Latvija atbalsta konsekventu 3. enerģētikas paketes ieviešanu. Īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai Eiropas Savienībā visi tirgus spēlētāji darbojas saskaņā ar ES iekšējā enerģētikas tirgus noteikumiem. Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka ES svarīgi iesaistīt Krieviju vairāku aktuālu starptautisku jautājumu risināšanā, tai skaitā, situācijas stabilizēšanā Sīrijā un ieilgušo konfliktu noregulēšanā Austrumu kaimiņu reģionā. Ārlietu padomes laikā ministrs pauda bažas arī par cilvēktiesību situāciju Krievijā, ņemot vērā, ka Krievijā ir pieņemta virkne likumu, kas ierobežo cilvēktiesības un pilsonisko aktivitāti.

Diskusijā par gatavošanos ES – Japānas samitam Rinkēvičs norādīja uz ES un Japānas stratēģisko attiecību nozīmi, iestājoties par šo attiecību ilgtspējīgu attīstību. Ministrs izteica atbalstu sarunu uzsākšanai par ES – Japānas Brīvās tirdzniecības līgumu, īpašu uzmanību pievēršot ekonomiskās sadarbības attīstīšanai un padziļināšanai. Brīvās tirdzniecības līgums ar Japānu veicinātu arī Latvijas eksporta preču ienākšanu Japānas tirgū, kā piemēru minot kokmateriālus un farmaceitiskos preparātus.

Ārlietu padomē tika pārrunāta arī aktuālā situācija ES Dienvidu kaimiņu reģionā, īpašu uzmanību pievēršot situācijas attīstībai Sīrijā, Tunisijā, Ēģiptē un Lībijā. Ministri uzsvēra nepieciešamību ES turpināt atbalstīt demokrātiskās pārejas centienus reģionā un izteica bažas par cilvēktiesību, īpaši sieviešu tiesību, situācijas pasliktināšanos Ēģiptē. Pusdienu laikā ES ārlietu ministri tikās ar ANO un Arābu valstu līgas Īpašo sūtni Sīrijā Lahdaru Brahimi, lai pārrunātu situāciju Sīrijā, īpašu uzmanību pievēršot ANO un ES koordinētai darbībai Sīrijas atjaunošanā pēc krīzes.

Vispārējo lietu padomes laikā ministri diskutēja par gatavošanos 14. un 15.marta Eiropadomei, kurā sagaidāmas diskusijas par konkurētspējas, izaugsmes un nodarbinātības jautājumiem Eiropas semestra ietvaros, kā arī par aktuālo situāciju Ekonomiskās un monetārās savienības pilnveidē. Tāpat plānota diskusija par ES stratēģiskajām attiecībām ar Krieviju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!