Rinkēvičs piektdien Briselē piedalījās ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē, kur viņš runājis par nepieciešamību padarīt līguma projektu publiski pieejamu, jo neesot normāli, ka cilvēkiem ar to jāiepazīstas tikai ar laikrakstu starpniecību.
"Bez plašākām debatēm bija vairāk vai mazāk skaidrs, ka līgumam vajadzētu būt publiskam, lai vēl mēnesi par to varētu plaši diskutēt," teica ārlietu ministrs, gan norādot, ka galīgais lēmums par to būs jāpieņem Eiropadomei pirmdien, 30.janvārī.
Pēc ministra teiktā, piektdien ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē līdz galam saskaņoti jautājumi, par kuriem bijis iespējams vienoties. Diskutējami palikuši trīs jautājumu loki, kas jārisina valstu premjeru līmenī.
Viens no šiem jautājumiem ir par mehānismu, kā eirozonas valstu samitos var piedalīties neeirozonas valstis, jo ir valstis, kas pret to iebilst. Latvija uzskata, ka neeirozonas valstīm šajās sanāksmēs jāpiedalās, jo tur tiek risināti būtiski jautājumi, kas attiecas arī uz šīm valstīm. "Par to lems premjeri. Domāju, ka tiks panākts kompromiss un neeirozonas valstīm būs iespēja piedalīties," teica Rinkēvičs.
Tāpat gaidāma diskusija par to, cik daudzām valstīm būtu jāratificē līgums. Pēc ministra domām, šim līgumam būtu pēc iespējas ātrāk jāstājas spēkā. Latvijai tas būšot saistoši tad, kad mūsu valsts tuvosies iestāšanās brīdim eirozonā.
Premjeriem arī būs jāspriež par budžeta deficīta un valstu parādu kritērijiem, norādīja Rinkēvičs.
Pēc ārlietu ministra teiktā, ir arī apspriežams jautājums par to, vai fiskālās disciplīnas nosacījumi ierakstāmi valstu konstitūcijās. Ticis uzsvērts, ka katrai valstij ir savas īpatnības un tieši pārrakstīt šīs normas konstitūcijās nevajadzētu, kas arī atbilst Latvijas vēlmēm.
Sanāksmē piektdien diskutēts arī par ES 2014.-2020.gada budžetu un tiešmaksājumiem lauksaimniecībai, un šeit esot zināmā mērā pasperts solītis uz priekšu.