Latvijas amatpersonas neatbalsta tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu, tā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) intervijā Krievijas laikrakstam "Rossijskaja gazeta" skaidrojis Latvijas oficiālo nostāju Uzvaras pieminekļa jautājumā.
Lūgts komentēt, kā viņš vērtē "Latvijas tieslietu ministra Jāņa Bordāna iniciatīvu par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu", Rinkēvičs norādīja, ka šāda iniciatīva nav nākusi no ministra puses, bet gan no iedzīvotāju grupas.
"Latvijas prezidents, premjerministrs un es esam skaidri pauduši savu pozīciju šajā jautājumā. Mēs neatbalstām pieminekļa demontēšanu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, pieminekļa aizvākšana var veicināt šķelšanos sabiedrībā. Otrkārt, šī iniciatīva ir pretrunā ar Krievijas un Latvijas 1994.gada vienošanos un citām starptautiskām normām," sacīja Rinkēvičs.
Uz laikraksta žurnālista jautājumu, kāpēc Latvijas nepilsoņu tiesības aizstāv tikai sabiedriskās organizācijas, nevis Ārlietu ministrija, Rinkēvičs norādīja, ka nepiekrīt šādam uzstādījumam.
"Latvijas Ārlietu ministrija aizstāv gan pilsoņu, gan nepilsoņu tiesības. Latvija un Igaunija vienlaicīgi risināja sarunas ar Eiropas Savienību (ES), lai nepilsoņiem būtu tiesības bez vīzām ceļot Šengenas zonā. Pašlaik tiek veiksmīgi risinātas pārrunas par bezvīzu ceļojumiem, tostarp arī nepilsoņiem, uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem," norādīja ministrs.
Jau vēstīts, ka portālā "ManaBalss.lv" par iniciatīvu, kas piedāvā nojaukt pieminekli Pārdaugavā un atjaunot laukuma vēsturisko plānojumu, parakstījušies vairāk nekā 11 000 cilvēku.
Iniciatīva portālā publicēta pērn aprīļa nogalē, neilgi pēc referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Iniciatīvas autori - Roberts Krastiņš, Emīls Gailis un Māris Ruks - uzsver, ka teritorija Pārdaugavā vēsturiski ir Latvijas valsts Uzvaras laukums, kurā notika "pēdējie vislielākie Vispārējie latviešu Dziesmusvētki", nevis PSRS armijas uzvaras laukums, tāpēc viņi vēlas atjaunot Latvijas brīvvalsts laikā iedzīvotāju brīvprātīgas ziedošanas rezultātā izstrādāto un aizsākto Uzvaras laukuma projektu.
Vēsturiski Uzvaras parkā plānots būvēt svētku laukumu vairāk nekā 200 000 apmeklētāju, amfiteātra formas sporta stadionu, kas varētu uzņemt vairāk nekā 25 000 skatītāju, sanāksmju pili ar vairāk nekā 10 000 vietu, arī 60 metrus augstu Uzvaras torni, pie kura uzbūvēta svētnīca tautas varoņiem, un vairākus desmitus metru platu Uzvaras aleju. Minētās būves ir vien daļa no Uzvaras laukuma izbūves dažādo projektu autoru iespaidīgajām iecerēm, kam, pēc iniciatīvas autoru teiktā, pirmskara laikā no valsts budžeta paredzēti 29,5 miljoni latu, bet iedzīvotāji 1938. un 1939.gadā saziedojuši vairāk nekā 11 miljonus latu.
Virkne amatpersonu par iespēju nojaukt šo pieminekli izsakās piesardzīgi, norādot, ka jāvērtē juridiskie aspekti, vai pieminekļa nojaukšana atbilst starp Latviju un Krieviju noslēgtajam līgumam.
Pieminekļa jautājums izraisījis arī pretējus viedokļus politiskajās aprindās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
