Visticamāk, līdz vēlēšanām Turcijā nebūs iespējama Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO ratifikācija, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
"Gribētu cerēt, ka būs izpratne no Turcijas puses, ka Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO ir arī Turcijas interesēs," norādīja ministrs, paužot cerību, ka līdz vēlēšanām Turcijā nepārtrūks politiskie un diplomātiskie sakari.
Situāciju ar Zviedrijas pievienošanos NATO sarežģījusi nedēļas nogalē Stokholmā notikusī protesta akcija, kuras laikā labējais ekstrēmists Rasmuss Paludans pie Turcijas vēstniecības sadedzināja Korānu. Rinkēviča ieskatā šis gadījums varētu būt labi gatavota provokācija.
Ministrs norādīja, ka provokācijā, iespējams, iesaistīta trešā valsts - Krievija, un šo gadījumu plānots pārrunāt arī ar Zviedrijas ārlietu ministru, kas rīt, 27.janvārī, ieradīsies vizītē Latvijā.
Vienlaikus Rinkēvičs pauda, ka "vēlamies redzēt gan Zviedriju, gan Somiju NATO sastāvā un būtu labi, ka tās iestātos kopā". Tāpat Rinkēvičs norādīja, ka gribētu strādāt ar abām pusēm, bet vai un kā situācija attīstīsies, ministrs atturējās prognozēt.
Turcija uz nenoteiktu laiku atlikusi nākamo sarunu kārtu ar Zviedriju un Somiju par abu Ziemeļvalstu uzņemšanu NATO.
Sarunas bija paredzētas februārī, atsaucoties uz avotiem turku diplomātu aprindās, vēstīja Turku mediji.
Šāds lēmums pieņemts nākamajā dienā pēc prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana paziņojuma, ka Zviedrijai nevajadzētu sagaidīt Ankaras atbalstu tās uzņemšanai NATO.
Zviedrija un Somija pieteikumu dalībai NATO iesniedza maijā, taču Turcija ir izvirzījusi vairākus nosacījumus, kas abām valstīm jāizpilda pirms Ankaras atbalsta saņemšanas.
Turcija ir pieprasījusi, lai Zviedrija izdod desmitiem cilvēku, galvenokārt kurdus, kurus Ankara uzskata par teroristiem vai 2016.gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.
Tomēr situāciju papildus sarežģījusi nedēļas nogalē Stokholmā notikusī protesta akcija, kuras laikā Paludans pie Turcijas vēstniecības sadedzināja Korānu.
Zviedrijas varas iestādes, neskatoties uz Ankaras iebildumiem, bija atļāvušas šo protesta akciju.
Turcija un Ungārija ir pēdējās NATO dalībvalstis, kas nav ratificējušas Somijas un Zviedrijas uzņemšanu aliansē, taču Ungārijas premjers Viktors Orbāns apsolījis, ka tas notikšot februārī.