Rinkēvičs: Luhanskas un Doņeckas 'republiku' atzīšana mudina domāt par jaunām sankcijām
Foto: DELFI

Kopš 2014. gada Krievijas kontrolēto Luhanskas un Doņeckas 'republiku' atzīšana mudina domāt par jaunām sankcijām, otrdien, 15. februārī, mediju pārstāvjiem atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau vēstīts, ka Krievijas Valsts Dome otrdien, 15. februārī, atbalstījusi rezolūciju, prasot prezidentam Vladimiram Putinam diplomātiski par neatkarīgām atzīt Doņeckas un Luhanskas apgabalu daļas.

Rinkēvičš Luhanskas un Doņeckas "republiku" atzīšanu nodēvēja kā nepieņemamu, "tas ir kārtējais solis, lai pārbaudītu Rietumu vienotību".

"Te ir jārunā par sankciju iedarbināšanu līdzīgi kā tas notika ar Krimu. Nepamet sajūta, ka atkārtojas astoņus gadus veci notikumi, kad parādījās "zaļie vīriņi" un Krimas Republika, kas lūdza uzņemt to Krievijas sastāvā. Eiropas Savienības un NATO ietvaros aicināsim aktīvi rīkoties, ja Krievija pašpasludinātās republikas atzīs par neatkarīgām valstīm," uzsvēra ārlietu ministrs.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par iespējamajām sankcijām, ārlietu ministrs informēja, ka līdz šim ES un NATO partneri runāja par gatavību dažādiem scenārijiem, tostarp pilnu iebrukumu vai "Krimu 2". Rinkēvičs uzsvēra, ka lēmums par sankcijām tiks pieņemts, ņemot vērā situāciju.

"Nevaru apgalvot, ka visi partneri piemēros to modeli, kādu izstrādājām plaša mēroga iebrukuma gadījumā. Tas atkarīgs no tuvāko dienu notikumiem," sacīja Rinkēvičs.

Ministrs arī norādīja, ka patlaban izskan Krievijas paziņojumi par tās spēku "atvilkšanu" no Ukrainas robežas, tomēr ministrs uzsvēra, ka patlaban "nevar apstiprināt, ka tas tiešām notiek".

"Jāsagaida apstiprinājums ne tikai no Krievijas, bet arī Ukrainas. Mums ir pietiekami daudz iespēju monitorēt šādu informāciju, kas parādīsies NATO kanālos," skaidroja ministrs.

Minskas vienošanās paredz, ka kontroli pār Krievijas regulārās armijas vienību un to kontrolētu bandu patlaban turētajām Luhanskas un Doņeckas apgabalu daļām atgūtu Ukraina, bet tām būtu liela politiskā autonomija. Šādu prokrievisku autonomu daļu esamība Ukrainā savukārt nozīmētu lielāku prokrievisko spēku ietekmi Ukrainas politikā, kā arī bremzētu Ukrainas tuvināšanos Rietumiem.

Pērn aprīlī Levadas centra aptaujā vairums Krievijā dzīvojošo atbalstīja abu apgabalu formālu neatkarību vai pievienošanu Krievijai. Politikas eksperte Tatjana Stanovaja gan medijam "The Moscow Times" atzīmējusi, ka "republikas" neatkarības lielākais pretinieks pašā Krievijā ir Ārlietu ministrija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Doņecka Edgars Rinkēvičs Eiropas Savienība Krievija Krima Luhanska NATO
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form