Foto: AFI

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) nedomā, ka vajadzētu steigties ar ebreju īpašumu jautājuma risināšanu Latvijā.

Šis jautājums ir aktualizējies, jo maija vidū premjera birojā ir saņemta vēstule no Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes, kurā uzsvērts, ka Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā joprojām nav pieņemts likums par ebreju reliģisko un sabiedrisko organizāciju īpašumu restitūciju. Padome arī atsaucas uz Lietuvu, kur jau pērn pieņemts šāds likums.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" uzsvēra, ka ir jāņem vērā vairāki aspekti, lemjot par ebreju īpašumiem.

"Viens aspekts ir vēsturiskā puse. Neaizmirsīsim, ka četrdesmitajos gados Otrā pasaules kara laikā tā ebreju kopiena, kas Latvijā bija pirms kara, tika iznīcināta. Pēc Otrā pasaules kara īpašumi nonāca valsts rīcībā," paskaidroja ministrs.

Viņš arī pastāstīja, ka pēc neatkarības atgūšanas Latvijas valsts un Rīgas pašvaldība ir daudz palīdzējusi un, piemēram, ebreju skola ir izvietota labās un izremontētās telpās.

Ministrs norādīja uz nepieciešamību izvērtēt juridiskos jautājumus, jo savulaik Latvijā ir bijusi iespēja pieteikties uz īpašumu atgūšanu.

"Tad vēl jāskatās finansiālie aspekti, kas ir ļoti smags jautājums. Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, tos risinot, nesasteidzot un ļoti nopietni diskutējot, jo šeit ir daudz aspektu un jāņem vērā arī morāli ētiskie aspekti," klāstīja ārlietu ministrs.

Pēc viņa domām, ir jāizvērtē arī Lietuvas pieredze, kas jau ir pieņēmusi likumu par kompensāciju izmaksu.

"Labāk ir visus šos jautājumus pētīt un apspriest un būt pietiekami uzmanīgiem. Es nedomāju, ka šeit mums ir jārunā par nedēļām un mēnešiem, ir jārunā par to, lai dialogs ar kopienu būtu pietiekami nopietns," atzina Rinkēvičs.

Jau vēstīts, ka premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība"), kurš saņēmis ebreju kopienas vēstuli atrisināt īpašumu jautājumu, uzdevis tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (Nacionālā apvienība) izveidot darba grupu, kas sagatavotu Latvijā esošo nekustamo īpašumu sarakstu, kas 1940.gada 17.jūnijā piederēja ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām.

Tieslietu ministrs gan uzskata, ka šis jautājums ir jāizskata Saeimā plašāk – starp visiem parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!