Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (ZRP) pēc referenduma par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai aicina izbeigt "sakairināto retoriku" no visām pusēm, kā arī noraida Krievijas pārmetumus par to, ka tautas nobalsošanas rezultāti neatspoguļojot realitāti, pirmdien žurnālistiem uzsverot, ka kaimiņvalstij nav pamata komentēt Latvijas pilsoņu izvēli.
Kā ziņots, Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) svētdien nākusi klajā ar paziņojumu, ka aizvadītā referenduma rezultāti neatspoguļo patieso Latvijas iedzīvotāju nostāju. "Referenduma iznākums ir tālu no tā, lai pilnībā atspoguļotu noskaņojumu valstī, jo 319 000 nepilsoņu bija liegts izteikt savu viedokli, lai gan daudzi no viņiem ir dzimuši Latvijā vai dzīvojuši tur ilgu laiku," teikts ministrijas izplatītajā paziņojumā.
Rinkēvičs pirmdien žurnālistiem norādīja, ka Krievijas ĀM nebūs tā, kas komentēs Latvijas pilsoņu izvēli. Neviena cita valsts savus komentārus par referendumu nav paudusi, jo visi saprot, ka tautas nobalsošana esot katras valsts iekšējais jautājums, uzsvēra Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs arī norādīja, ka jebkurā gadījumā, pat pieskaitot Krievijas ĀM minēto nepilsoņu skaitu referendumā balsojušajiem "par" otru valsts valodu, skaitlis nepārsniegtu pusi no balsstiesīgajiem pilsoņiem, kā arī norādīja, ka Latvijā tie, kas vēlas, var naturalizēties. "Būs vien visiem jāsamierinās ar šiem rezultātiem un proporciju, kāda ir tagad," sacīja Rinkēvičs.
Ministrs gan arī aicināja Latvijas sabiedrību, politiķus un arī medijus izbeigt "sakairināto retoriku un plosīšanos": "Vieni runā, ka nu ir uzvara, otri sola turpināt cīnīties… Mazliet atdzisīsim!" Rinkēviča ieskatā, neesot prāta darbs šobrīd nodarboties ar "sakairētu retoriku", tāpēc būtu jānogaida kāds laiks, lai sakarsētie prāti atdzistu. Esot arī jāmēģina saprast, kāpēc vēlētāju daļa referendumā balsoja par divvalodību, uzskata Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs arī atzina, ka lielā aktivitāte referendumā ārzemēs likusi skaidrāk saprast, ka, piemēram, Īrijā un Lielbritānijā vēstniecību kapacitāte neesot pietiekama, tāpēc tā būtu jāuzlabo – Rinkēvičs ar to domājot gan telpas, gan cilvēku skaitu. "Īrija un Lielbritānija jau līdzinās vienai prāvai pašvaldībai pēc Latvijas pilsoņu skaita – tas skaits ir tāds, ka tā vairs nevar palikt tikai ĀM kompetence," piebilda ārlietu ministrs.
Jau vēstīts, ka Krievijas ĀM pēc referenduma paudusi cerību, "ka krievvalodīgo balss Latvijā tiks sadzirdēta valdībā un starptautiskajās organizācijās, kas nodarbojas ar to, lai tiktu ievērotas vispārpieņemtās nacionālo minoritāšu likumīgās tiesības".
Jau ziņots, ka saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem sestdien notikušajā valodas referendumā par oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 24,88% vēlētāju, bet pret – 74,8%, tādejādi pārliecinoši noraidot šo ierosinājumu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.
CVK apkopotie dati liecina, ka par valsts valodas statusu krievu valodai nobalsots 273 347 jeb 24,91% no līdz šim saskaitītajiem biļeteniem, bet pret – 821 722 jeb 74,77%. Savukārt 3524 biļeteni jeb 0,32% bija nederīgi.
Kopā tautas nobalsošanā piedalījās 1 098 593 jeb 70,73% balsstiesīgo.