Pārskatāmā nākotnē vizītē Latvijā varētu ierasties Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, pēc tikšanās ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Viņš skaidroja, ka apstiprinājis Latvijas puses ielūgumu un interesi Baltkrievijas prezidentam apmeklēt Latviju, norādot, ka šādas vizītes parasti tiek gatavotas saturiski un ilgāku laiku. Tomēr pirms šīs potenciālās vizītes Rīgā plānota 13.Latvijas un Baltkrievijas starpvadību komisijas sēde, kurā tiktu apspriesti daudzi praktiski ekonomiskās sadarbības jautājumi. "Pārskatāmā nākotnē šāda vizīte ir iespējama, sagatavojot to pienācīgā kārtā," piebilda Rinkēvičs, vienlaikus paužot gandarījumu par šī gada sākumā notikušo Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vizīti Minskā.
Savukārt Baltkrievijas ārlietu ministrs, komentējot iespējamo Lukašenko vizīti Latvijā, norādīja, ka šāda līmeņa vizītes vienmēr dod jaunu impulsu abu pušu attiecību veidošanai un Baltkrievija ir ieinteresēta, lai Lukašenko Latviju apmeklētu. Viņš arī uzsvēra, ka nepieciešams laiks, lai sagatavotos nākamajai augstākā līmeņa vizīšu apmaiņas sērijai, kā arī norādīja, ka šāda līmeņa vizīte noteikti nav pašmērķis, jo būtiskākais ir tās rezultāts.
Puses apsprieda divpusējo attiecību jautājumus, situāciju reģionā, drošības aspektus, Eiropas Savienības (ES) un Baltkrievijas attiecības, kā arī jautājumus, kas skar Latvija un Baltkrievijas ekonomikas un tirdzniecības sadarbību. "Man ir liels gandarījums par mūsu divpusējām attiecībām. Manuprāt, tās ir ļoti aktīvas un nevairāmies apspriest visus jautājumus, tajā skaitā tos, kur valda domstarpības," teica Rinkēvičs.
Latvijas ārlietu ministrs arī vērsa uzmanību, ka tirdzniecības apjomi starp abām valstīm pieaug un vēl iespējams darīt daudz, lai tie palielinātos. Viņš arī norādīja, ka Latvijai un Baltkrievijai ir īpaši laba sadarbība militārās drošības jautājumos starp abu valstu aizsardzības ministrijām. Puses arī vienojušās, ka nepieciešams aktivizēt augstāka līmeņa kontakti sadarbībā starp tiesībaizsardzības, robežapsardzības un iekšlietu sistēmām.
"Mums bija arī pietiekami laba un atklāta saruna par Baltkrievijas un ES sadarbību. Mēs vēlētos, lai maksimāli ātrā laikā tiktu noslēgts jauns dokuments, kas regulētu prioritāro sadarbību starp abām pusēm. Pārrunājām arī jautājumu loku, kas skar politiskās brīvības, cilvēktiesības un demokrātijas jautājumus. Aicināju Baltkrieviju iesējami maksimāli ātri izveidot moratoriju nāves soda izpildē. Latvija ir atbalstījusi un turpinās atbalstīt ciešāku ES un Baltkrievijas sadarbību daudzos jautājumos. Kādā apjomā, tas ir Baltkrievijas lēmums," teica Rinkēvičs.
Viņš vērsa uzmanību uz Latvijas ostu atvērtību Baltkrievijas uzņēmējiem un aicināja veidot savu biznesu Latvijā kā ES dalībvalstī. "Lai paaugstinātu tranzīta koridora efektivitāti, Latvija ir uzsākusi dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta īstenošanu Austrumu-Rietumu tranzīta koridorā. Aicinu Baltkrievijas pusi izskatīt iespēju veikt dzelzceļa elektrifikāciju arī Baltkrievijas teritorijā," uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.
Rinkēvičs arī apliecināja, ka Austrumu partnerība ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm, tādēļ šis formāts ir jāsaglabā kā vienota platforma ES sadarbībai ar partnervalstīm, tostarp Baltkrieviju. "Austrumu partnerības reģions ir svarīgs gan no politiskā, gan no drošības viedokļa. Ceru, ka drīzumā tiks panākta vienošanās arī par ES un Baltkrievijas Partnerības Prioritātēm. Minētā dokumenta parakstīšana ļautu ES un Baltkrievijas attiecības attīstīt daudz straujāk," pauda politiķis.
Puses runājušas arī par jautājumiem, kas skar sadarbību drošībā. Latvijas ārlietu ministrs savam kolēģim pauda pateicību par Baltkrievijas attieksmi un konstruktīvo rīcību pērn notikušo militāro mācību "Zapad" laikā. Latvijai bija iespēja sūtīt savus novērotājus un notikusi arī laba informācijas apmaiņa, piebilda ministrs.
Tikmēr Makejs norādīja, ka viņam ir liels gods Latviju apmeklēt tās simtgadē, kā arī apstiprināja, ka abām amatpersonām bijušas ļoti pilnvērtīgas sarunas visos jautājumos, tajā skaitā politikā un ekonomikā. Viņš atzīmēja, ka šādas tikšanās jau kļuvušas par tradīciju un pauda par to pateicību Rinkēvičam. Pateicoties atklātajām diskusijām abu pušu starpā izveidojusies lielāka sapratne par to, kā strādāt kopīgi arī jūtīgajos jautājumos.
"Esmu pateicīgs Latvijai par pragmatisku un konstruktīvu pieeju attiecībām ar Baltkrieviju. Mēs runājām par to, ka ir abpusēja ieinteresētība attīstīt divpusējās attiecības. Tāpat runājām par jūtīgiem jautājumiem un uzskatiem, kā arī par reģionālajiem aspektiem. Mums nav nekādu nesaskaņu divpusējās attiecībās, savukārt starptautiskajā attiecībās lielākajā daļā jautājumu mums ir vienāds skatījums," teica Makejs.
Viņš uzsvēra, ka Latvijas valdības un Baltkrievijas valdības pasākumu plāna vidēja termiņa sadarbībai galvenajos virzienos realizācija palīdzēs intensificēt abu valstu attiecības dažādās jomās. Baltkrievijas ārlietu ministrs arī pauda cerību, ka viņa vizīte kalpos jaunam attiecību impulsam.
Runājot par drošības jautājumiem, Makejs pauda sapratni par to, ka NATO izvieto savus spēkus reģionā. Baltkrievija uz šādiem alianses soļiem arī reaģē, lai garantētu savu drošību, taču vienlaikus cenšas rīkoties tā, lai valsts darbības nekādā veidā neradītu papildu apdraudējumu reģionā, uzsvēra Baltkrievijas ārlietu ministrs. "Sekosim tām darbībām, ko veic NATO, un rīkosimies ļoti diskrēti, lai mūsu darbības neradītu spriedzes palielināšanos reģionā un nenovestu līdz kādām bruņošanās sacensībām," skaidroja Makejs.
