Rinkēvičs: tiek apspriesta ne tikai ASV, bet arī Eiropas valstu karavīru dislocēšana Latvijā
Foto: LETA

2015.gadā NATO sabiedroto klātbūtne Latvijas tāpat kā Lietuvas un Igaunijas teritorijā turpināsies gan pastiprinātu gaisa, gan jūras patruļu, gan sauszemes komponentu veidā, turklāt šobrīd tiek apspriesta iespēja Latvijas teritorijā dislocēt ne tikai ASV, bet arī NATO Eiropas valstu karavīrus, otrdien Briselē pavēstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), kurš piedalās NATO ārlietu ministru sanāksmē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Pagaidām konkrētas valstis neminēšu, bet, piemēram, jau šogad kopā ar amerikāņu karavīriem Latvijā uzturējās arī Norvēģijas kontingents. Mēs esam ieinteresēti, lai mācībās, kas patlaban notiek pēc rotācijas principa, piedalītos arī citu NATO Eiropas valstu karavīri," sacīja Rinkēvičs. "Tikko beidzu sarunu arī ar Kanādas ārlietu ministru, ar kuru apspriedām ne tikai klasiskos divpusējās sadarbības jautājumus, bet arī Kanādas dalību patrulēšanā mūsu gaisa telpā, turklāt Kanāda izvērtē savas iespējas piedalīties arī citos veidos," viņš piebilda.

Latvijas drošības interesēs ir arī ātrās reaģēšanas spēku izveides gaita, kas otrdien tika apspriesta Briselē. "Šie jautājumi tika padziļināti apspriesti Velsas samitā, bet tagad ir sākusies to praktiskā izpilde," aģentūrai LETA norādīja ministrs. "Tika vērtēta šo spēku veidošana, un tika apspriests arī jautājums par šo spēku atbalsta elementu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā un par loģistikas sistēmas attīstību."

"Velsas samita lēmumu īstenošanas ziņā kopumā mēs redzam, ka gan NATO militārās struktūras, gan dalībvalstis ir ķērušās pie tā saucamās spēka ģenerēšanas, redzam, ka ir panākts gan nopietns progress, gan arī pastāv problēmas, kuras ir jārisina. Labi, ka pēc otrdienas sanāksmes ir vērojama izpratne, ka situācija kopš Velsas samita Eiropā nepavisam nav uzlabojusies, drošības situācija paliek zināmā mērā labila, un mums ir jādara viss, lai pilnvērtīgi izpildītu šos Velsas samita lēmumus," sacīja Rinkēvičs.

"Protams, ir arī otrs aspekts, par ko tika daudz runāts, - katrai dalībvalstij, ieskaitot Latviju, būtisks ir aizsardzības budžeta jautājums. Mēs savu apņemšanos, protams, ar nākamo gadu sākam pildīt, tomēr viena lieta ir ierakstīt sausus ciparus likumā, bet otra - pārvērst tos reālās aizsardzības spējās," teica ministrs.

NATO dalībvalstu ārlietu ministri otrdien cita starpā diskutēja arī par NATO līguma 5.panta nozīmi 21.gadsimta izpratnē, par hibrīdkaru, par nepieciešamību ņemt vērā gan kiberdrošību, gan domāt par to, kā labāk iesaistīt arī dažādu valstu iekšlietu sistēmas sadarbībā ar NATO aizsardzības sistēmām. Tāpat tika apspriests robežu drošības jautājums, "zaļo vīriņu fenomens" un arī tādu jautājumu loks, kas skar stratēģisko komunikāciju jeb informācijas karu, norādīja ministrs.

Rinkēvičs piekrīt daudzu augsta ranga NATO pārstāvju bieži teiktajam, ka pret Krievijas propagandas mašīnu alianse ar pretpropagandu cīnīties neplāno. "Mēs noteikti nedarīsim tāpat kā Krievija. Vienīgais veids, kā panākt domāšanas maiņu, ir dot ļoti precīzu, aktuāli korektu informāciju," viņš sacīja.

Informācijas kara izpausmes un potenciālos pretlīdzekļus jau aktīvi pēta pilnā apmērā darbu sākušais NATO Stratēģiskās komunikācijas centrs Latvijā, kurā darbojas arī daudzu NATO valstu eksperti, sacīja Rinkēvičs. "Sagrozītās informācijas apjoms un veidi, kā tas tiek pasniegts, kļūst arvien daudzveidīgāki, kā piemēram, sociālo tīklu fenomens, jo iepludināt internetā kaut kādu dezinfomāciju un panākt sev tīkamu rezultātu šobrīd ir viegli. Ar šo jautājumu ir jānodarbojas speciālistiem," norādīja ministrs.

"Mēs arī ceram uz aktīvāku Eiropas Savienības rīcību, kas varētu būt vairāk vērsta nevis tik daudz uz pretpropagandu, bet drīzāk mēs vēlētos redzēt lielāku resursu piešķiršanu informācijas kanālu veidošanai, pirmkārt, orientētu uz krievu kopienām pašās ES valstīs. Ne tikai Baltijā, bet arī Lielbritānijā, Vācijā - visur. Ir vajadzīgs ilgs laiks, kamēr šādā jautājumā mainās domāšana - gan ap NATO, gan ES galdu. Es redzu, ka aptuveni septiņu mēnešu laikā ES izpratne, ka kaut kas ir jādara un ir jāvirza resursi uz mērķtiecīgāku informācijas politiku, uzlabojas, bet tā joprojām nav pārņēmusi visas 28 dalībvalstis," izteicās ārlietu ministrs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Edgars Rinkēvičs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form