“Šīs 59 novietnes par paaugstināta riska novietnēm esam atzinuši tādēļ, ka salīdzinoši ar citām novietnēm, tajās inficēšanās risks, ņemot vērā dažādus apstākļus, varētu būt augstāks”, saka PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Kristīne Lejasmeiere, “Taču tie ir tīri teorētiski apsvērumi un nebūt nenozīmē, ka šo novietņu putni ir nolemti saslimšanai ar putnu gripu. Tā tas nav! Pārtikas un veterinārais dienests aicina pilnīgi visus putnu turētājus rūpīgi sekot līdzi savu mājputnu veselībai, taču šo novietņu īpašniekiem, jādara viss iespējamais, lai nepieļautu savvaļas putnu kontaktu ar mājputniem”.
Novietnēs, kas ir atzītas par paaugstināta riska novietnēm, tiks ieviesta ātrās ziņošanas sistēma, kas nosaka, ka īpašniekam nekavējoties jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam par jebkādām izmaiņām putnu veselībā, produktivitātes, un/vai ēstgribas samazināšanos. Tāpat novietņu īpašniekiem iespēju robežās būs jānovērš mājputnu iespējamo kontaktu ar savvaļas putniem.
PVD uzsver, ka Latvija neatrodas paaugstināta riska zonā, taču, lai novērstu putnu gripas ievazāšanu un izplatīšanos Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Komisijas Pastāvīgās Komitejas sanāksmē Briselē tika pieņemts lēmums izvērtēt dalībvalstu putnu novietņu risku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
