EPA-AFI
Foto: Džordžs Robertsons

Vēlēšanu likuma grozīšana Latvijā vistiešākajā veidā ir saistīta ar Latvijas izredzēm tikt uzaicinātai iestāties NATO šā gada nogalē alianses galotņu sanāksmē Prāgā, ceturtdien, sakot uzrunu Saeimā, norādīja NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pēc viņa teiktā, viss, ko Latvijas darīs šogad, būs alianses uzmanības centrā. Robertsons norādīja, ka debašu rezultāti par vēlēšanu likuma grozījumiem lielā mērā ietekmē dalībvalstu lēmumu Prāgā, jo no kandidātvalstīm tiek gaidīta atvērtība, tostarp nacionālo minoritāšu jautājumā.

Robertsons norādīja - lai gan iepriekš Latvijai netika izvirzīta prasība veikt grozījumus vēlēšanu likumā, "tas nenozīmē, ka NATO latiņu ir pacēluši augstāk", sacīja NATO ģenerālsekretārs, norādot, ka "demokrātija ir dinamiska".

Lēmumu Prāgā NATO dalībvalstis pieņems, pamatojoties uz dalībvalstu sasniegumiem militārajā, aizsardzības un politiskajā jomā, kā arī pēc tā, kā kandidātvalstis ievēro demokrātijas un cilvēktiesību standartus, tiks vērtēta cīņa pret korupciju, pilsoņu vienlīdzība likumu priekšā, labas kaimiņattiecības, kā arī tiesu sistēmas kvalitāte.

Viņš aicināja kandidātvalstis sekot tam, lai noteiktie demokrātijas standarti atbilstu šā brīža sabiedrības vajadzībām. Robertsons atkārtoti apstiprināja, ka Krievijai nebūs veto tiesību NATO paplašināšanā, tomēr atgādinot, ka Krievijai nepatīk "paplašināšanās ideja".

Tomēr viņš aicināja "nelaist no rokām" izdevību veidot ciešākas attiecības starp Krieviju un NATO, ko veicinājuši 11.septembra terora akti ASV. "Tas ir Krievijas nacionālajā interesēs un NATO dalībvalstu nacionālajā interesēs. Tāpat tas ir arī kandidātvalstu nacionālajās interesēs." Tuvināšanās ar Krieviju ir iespēja lauzt veco sistēmu, kas bija izveidojusies aukstā kara laikā.

Robertsons pauda stingru pārliecību, ka Krievijas tuvināšanās NATO ir patiesas vēlmes vadīta, un aiz tās NATO ģenerālsekretārs neredz citus motīvus kā vien kopīgo interešu aizstāvību - cīņa pret terorismu, masu iznīcināšanas līdzekļiem u.c.

Saeimas preses dienestā BNS informēja, ka tikšanās laikā ar Robertsonu parlamenta priekšsēdētājs Jānis Straume uzsvēra, ka integrācija NATO ir Latvijas ārpolitikas prioritāte, ko Latvija pierāda "ar reāliem darbiem".

Straume informēja viesi par Saeimas un valdības paveikto, gatavojoties dalībai Ziemeļatlantijas aliansē, tostarp Rīcības plāna dalībai NATO realizāciju un aizsardzības budžeta plānveidīgu palielināšanu, kas nostiprināta likumdošanas aktos. "Valsts aizsardzības finansēšanas likuma pieņemšana liecina par Saeimas vairākuma atbalstu Latvijas virzībai uz NATO un ir garantija, ka mūsu valsts spēs izpildīt tai uzticētos uzdevumus," norādīja Straume.

Parlamenta vadītājs pastāstīja, ka tiek gatavoti likuma grozījumi, kuri paredz finansējumu aizsardzības vajadzībām, kas 2003.gadā sasniegs 2% no IKP, saglabāt šādā līmenī vismaz līdz 2008.gadam.

NATO ģenerālsekretārs atzina, ka aizsardzības finansējuma nostiprinājums ar likumu ir ļoti nozīmīgs parlamenta veikums, kā arī izteica viedokli, ka NATO dalībvalstis atzinīgi novērtēs to, ka aizsardzības izdevumiem paredzētais budžets būs ilgtermiņa.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form