Jau ziņots, ka valsts robežas joslas ierīkošana pie Latvijas austrumu robežas ir nacionālās drošības un Šengenas zonas ārējās robežas drošības jautājums. Šim mērķim no valsts budžeta līdzekļiem laikā no 2015. gada līdz 2022. gadam piešķirti vairāk nekā 40 miljoni eiro.
Revīzijā "Vai valsts budžeta līdzekļi Latvijas Republikas robežas joslas infrastruktūras būvniecībai un uzturēšanai ir izlietoti likumīgi, sasniedzot izvirzītos mērķus un rezultātus?" atklāts, ka, ierīkojot Latvijas un Krievijas valsts robežas joslu, vismaz 7,14 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu un mantas izlietoti prettiesiski. Tāpat Valsts kontrole atklājusi normatīvo aktu pārkāpumus, tostarp nelikumīgi veiktas apjomīgas novirzes no apstiprinātā būvprojekta. Savukārt Latvijas – Igaunijas un Latvijas – Lietuvas robežas joslas uzturēšanā vismaz miljons eiro budžeta līdzekļu un mantas izlietoti prettiesiski.
Ģirģens pauda, ka pārbaudes tiks veiktas arī saistībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūras amatpersonu rīcību. Tāpat Iekšlietu ministrija (IeM) rūpīgi iepazīsies ar visu Valsts kontroles revīzijas ziņojumu. Savukārt valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka, kā ierasts, Valsts kontrole sagaida, ka IeM izvērtēs atbildību par visiem konstatētajiem pārkāpumiem. Tāpat revīzijā sniegti ieteikumi turpmākai rīcībai.
Ģirģens pateicās Valsts kontrolei par prezentāciju un darbu, papildu piebilstot, ka IeM ir sadarbojusies ar Valsts kontroli. Iekšlietu ministrs atgādināja, ka Iekšējās drošības birojs (IDB) izmeklē kriminālprocesu saistībā ar valsts robežjoslas ierīkošanu.
Izmeklēšana vēl neesot noslēgusies, un lieta vēl nav nodota nodota kriminālvajāšanai prokuratūrai. Līdz ar to patlaban lietas izmeklēšana ir izmeklētāju uzdevums, un ne IeM, ne Valsts kontrolei nav tiesību iejaukties kriminālprocesā.
Vienlaikus Ģirģens pauda cerību, ka izmeklēšana drīz noslēgsies un būs iespējams iepazīties ar pierādījumu kopumu, kā arī pieņemt konkrētus lēmumus, taču līdz tam neesot pamata izdarīt pārsteidzīgus secinājumus, jo Latvijā darbojas nevainīguma prezumpcija. Proti, nevienu personu nevar uzskatīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kamēr tās vaina nav pierādīta
Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā.
Jau ziņots, ka IDB pērn aizturēja bijušo Robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru, kā arī divus būvuzņēmuma "Igate" pārstāvjus, tostarp tā līdzīpašnieku Māri Peilānu aizdomās par noziegumiem būvniecības procesos, kas veikti robežsardzes un uzņēmuma noslēgto iepirkuma līgumu ietvaros par Latvijas un Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu. Kriminālprocesā vēl vienam robežsardzes darbiniekam piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.
Ģirģens norādīja, ka, klausoties prezentāciju, viņam radušies divi jautājumi. Pirmkārt, kā iespējams nonākt līdz valsts līdzekļu izšķērdēšanai vai aizdomām par nelietderīgu vai prettiesiski iztērētiem valsts līdzekļiem, un, otrkārt, kāpēc kontrole nenotiek brīdī, kad izmainās darba apjomi vai summas, bet jau pēc fakta pēc vairākiem gadiem. "Kā atbildība tā ir, kāpēc kontroli nevar nodrošināt pirms parakstīšanas?" retoriski vaicāja Ģirģens, norādot, ka tā ir valsts un politiķu atbildība sakārtot normatīvo aktu bāzi, lai līdzekļu izšķērdēšana nebūtu vispār iespējama. Ministrs informēja, ka saistībā ar citiem jautājumiem un gadījumiem, piemēram, nelikumīgo cigarešu tirdzniecību Rīgas Centrāltirgū jau vairākkārt ir pieprasījis normatīvo aktu bāzes sakārtošanu, taču normatīvo aktu izmaiņas netiekot sagatavotas.
"Kad nepieciešams atlaist Rīgas domi, tad triecienā tiek virzīti normatīvie akti caur Saeimu. Lai sakārtotu likumdošanas bāzi uz robežām un nepastāvētu interpretācijas par zemes irdināšanas dziļumu, to nevar izdarīt. Mēs no Valsts kontroles skaidri dzirdējām, ka nav ārējo normatīvo aktu, kas regulētu valsts iekšējās robežas uzturēšanu. Kas par to atbildīgs? Robežsardze? Mums ir Ministru kabinets, Saeima, vesela ierēdņu armija," uzsvēra ministrs.
Ģirģens uzsvēra, ka viņš nepieļaus valsts līdzekļu un nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu, piebilstot, ka viņa prakse ministrijā paredz izvērtēt katru izlietoto eiro. Vienlaikus viņš norādīja, ka ļoti bieži iepirkumu komisijās sēž cilvēki, kas "vispār nesaprot, ko iepērk".
