Rodiņa stājas ST tiesneses amatā
Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes asociētā profesore Anita Rodiņa šodien deva zvērestu un stājās Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tiesneses zvērestu pieņēma Valsts prezidents Egils Levits. Atbilstoši likumam "Par tiesu varu" tiesnesis, stājoties amatā, dod zvērestu būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijai, vienmēr censties noskaidrot patiesību, nekad nenodot to, tiesu spriest stingrā saskaņā ar Satversmi un likumiem.

"Ja jūs līdz šim novērojāt Satversmes tiesas darbu no malas un analizējāt to, tad tagad jums pašai būs iespēja piedalīties ST darbā un veidot tās judikatūru. Tas, ka pārejat no zinātnes uz tiesneša amatu, noteikti ir liels zaudējums konstitucionālo tiesību zinātnei, bet es esmu pārliecināts, ka jūs atradīsiet veidu (...) turpināt arī savu zinātnisko darbu," uzrunā Rodiņai sacīja Levits.

Uzrunājot visus ST tiesnešus, Levits uzsvēra, ka viņu darbs ir pamanīts sabiedrībā un ļoti augsti novērtēts. "Mēs varam redzēt to, ka Satversmes tiesa uzstāda standartu Latvijas tiesu sistēmā. Latvijas tiesu sistēma seko šiem pamatojumu standartiem, tiesību izpratnes standartiem, tiesību interpretācijas standartiem, un tas ir ārkārtīgi svarīgi. Tā ir augsta latiņa, kas ir uzstādīta, un šo latiņu jūs patiešām visu laiku esat turējuši."

Levits uzslavēja ST par tās centieniem skaidrot savus nolēmumus. "Es zinu, ka liela daļa tiesas (ne tikai konstitucionālās, bet arī citas) pieturas pie klasiskā principa - tiesa un līdz ar to tiesnesis runā tikai caur spriedumiem. Un tas ir vienīgais, ko tiesa saka. Diemžēl vai par laimi 21. gadsimtā ar to vien nepietiek. Sabiedrība ir kļuvusi kritiskāka. Arī pret tiesām un pret tiesu spriedumiem. Sabiedrībai ir vajadzīgi paskaidrojumi, pamatojumi, kādēļ tieši šāds un ne citādāks lēmums ir pieņemts."

"Katra tiesneša darbs ir milzīga atbildība pret cilvēku un valsti. Jūs esat tie, kuri izsver, kam šajā gadījumā ir dodama zināma priekšroka, bet katrā ziņā ir jāskatās holistiski - valsts un pilsonis veido to telpu, kurā jūs pieņemat savu lēmumu, kurā jūs spriežat tiesu. Vienlaikus skatīties uz pilsoni, ņemt vērā viņa intereses un vienlaikus skatīties uz valsti, ņemt vērā valsts intereses. (...) Šis holistiskais skats, ko es redzu, lasot ST spriedumus, tomēr parādās. Es domāju, ka tā ir pareizā pieeja atbilstoši tiesiskuma principiem un pareizi izprotot mūsu Satversmi, mūsu konstitucionālo iekārtu. Tas ir skatījums uz to, ka valsts un pilsonis, indivīds ir jāskata kopumā kā viens veselums, un tad šī veseluma kontekstā ir jāizsver, kurām interesēm, tiesībām ir dodama priekšroka," piebilda Levits.

Saeima Rodiņu ST tiesneša amatā apstiprināja 11. martā. Par Rodiņas apstiprināšanu tiesneses amatā balsoja 56 deputāti. Rodiņu amatam izvirzīja "Attīstībai/Par!" (AP) un "Jaunās Vienotības" (JV) parlamenta frakcijas un viņa bija vienīgā kandidāte, taču koalīcijas atbalsts viņai nebija vienots.

Rodiņa LU, iekļaujot studijas Orhūsas Universitātē Dānijā, ieguvusi tiesību doktora zinātnisko grādu valststiesībās. Tāpat viņa ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju.

Rodiņa par Juridiskās fakultātes dekāni tika ievēlēta 2015. gadā, savukārt 2019. gadā viņa šajā amatā ievēlēta atkārtoti.

Juriste iepriekš stāstīja, ka piekritusi kandidēt augstajam amatam, izvērtējot savas zināšanas, prasmes un kvalifikāciju, jo konstitucionālās tiesības ir viņas specializācija zinātniskajā darbībā, viņa pārzinot Latvijas pieredzi un attīstības tendences šajā tiesību jomā.

Tāpat Rodiņa uzskata, ka viņai ir vēsturiskā atmiņa konstitucionālo tiesību veidošanā Latvijā, jo viņas pirmā darba pieredze bijusi, strādājot par ST tiesneša palīgu tiesas pirmajā sastāvā. "Tiesneša amatam nepieciešamo gara briedumu" viņa esot guvusi, ejot cauri dažādām profesionālajām pieredzēm.

Rodiņa arī norādīja, ka, vadot LU Juridisko fakultāti, viņa to virzījusi starptautiskā apritē, kas arī var būt viņas pienesums ST, kas sevi pozicionē starptautiski reģionālā līmenī.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada izskaņā parlamentam neizdevās vienoties par ST tiesneša ievēlēšanu, jo amatam tika piedāvāti pieci pretendenti, tostarp četrus virzīja koalīcijas partijas. Šis balsojums notika neilgi pēc ST sprieduma par lielāku viendzimumu pāru aizsardzību, un deputātiem radās domstarpības par piedāvāto kandidātu ideoloģiskajām nostādnēm.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Latvijas Universitāte Satversmes tiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form