Rolandam Irklim labas izredzes kļūt par valsts kontrolieri
Foto: LETA

Paredzams, ka ceturtdien, 14. janvārī, Saeimas darba kārtībā iekļautajā balsojumā par jauna valsts kontroliera apstiprināšanu amatā jau pirmajā piegājienā Saeimas vairākums varētu nobalsot par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāju Rolandu Irkli, lecina "Delfi" aptaujāto frakciju viedokļi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Irkli šim amatam izvirzīja frakcija "Attīstībai/Par", otrdien, 12. janvārī, par atbalstu Irklim paziņoja Nacionālā apvienība.

Trešdien par atbalstu Irklim lēmusi arī "Jaunā Vienotība", portālam "Delfi" pēc frakcijas sēdes sacīja frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.

Arī Saeimas lielākā frakcija "Saskaņa" atbalstīs Irkli, portālam "Delfi" apstiprināja frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

Līdz ar to Irklim būtu nodrošinātas jau vairāk nekā 50 balsis Saeimā. Ja Irklis kļūs par valsts kontrolieri un pēc 19. janvāra stāsies šajā amatā, tad būs apsteidzis divus pašreizējos Valsts kontroles padomes locekļus, kuri arī izvirzīti šim amatam.

Jau ziņots, ka Saeimas Juridiskā komisija 12. janvārī, uzklausot visus trīs valsts kontroliera amata kandidātus un konstatējot visu kandidatūru atbilstību likuma prasībām, atbalstīja Saeimas lēmuma projektu par visu triju kandidātu izvirzīšanu apstiprināšanai Saeimā. Gala iznākums būs atkarīgs no Saeimas frakciju lēmumiem.

Uz valsts kontroliera amatu, kas atbrīvosies pēc 19. janvāra, kad beigsies likumā atļautais galīgais jeb otrais termiņš amatā pašreizējai valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai, Saeimā kandidatūras bija jāpiesaka līdz pērnā gada 30. decembrim, un to izdarīja trīs valdošās koalīcijas partijas.

"KPV LV" izvirzīja Valsts kontroles padomes locekli un Piektā revīzijas departamenta vadītāju Edgaru Korčaginu, Jaunā konservatīvā partija izvirzīja Valsts kontroles padomes locekli un Otrā revīzijas departamenta direktori Ilzi Grīnhofu, bet frakcija "Attīstībai/Par" pieteica Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāju Rolandu Irkli.

Uzklausot trīs kandidātus Juridiskās komisijas sēdē, darbs bija veidots tā, ka pēc katra kandidāta uzklausīšanas un nelielas iztaujāšanas, deputāti noklausījās arī valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas vērtējumu par kandidātiem, vērtējot tos pēc diviem kritērijiem – profesionalitātes un neatkarības.

Līdz ar to no Krūmiņas teiktā secināms, ka visaugstāk viņa vērtē Grīnhofas kandidatūru, par kuru Krūmiņa sacīja, ka viņa tiek labāk galā ar revīziju vadīšanu, kā arī neesot šaubu par viņas neatkarību. Par Korčagina politisko neatkarību Krūmiņa izvēlējās "paklusēt", tāpat kā nekomentēja Irkļa politisko neatkarību, kas ir ļoti nozīmīga valsts kontroliera darbā. Krūmiņa visdetalizētāk un būtībā arī kritiskāk izteicās par Irkļa piedāvāto Valsts kontroles darba vīziju.

Janvāra sākumā Krūmiņa portālā "Delfi" publicētā rakstā atzina: "Esmu patiesi gandarīta, ka savu darbu Valsts kontrolē man ir iespēja noslēgt ar īpašu revīziju. Nākamnedēļ, 11. janvārī publiskosim trīs revīzijas ziņojumus par finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanu un iztiesāšanu, tajā skaitā par faktoriem, kas to kavē. Šī ir revīzija, kuru veicām, atsaucoties tieši valdības aicinājumam. Šī ir visaptveroša, sistēmiska un strukturālās reformas atbalstoša revīzija, kādas es vēlētos redzēt Valsts kontroles izpildījumā arī turpmāk. Šī ir revīzija, kura pirmo reizi ne tikai Valsts kontroles vēsturē, bet jebkuras no 194 augstāko revīzijas iestāžu pasaulē vēsturē, tika veikta ciešā sadarbībā ar OECD, šai organizācijai sekojot Valsts kontroles piedāvātajam revīzijas tvērumam un izstrādājot prokuratūras darba starptautisko izvērtējumu. Šis izvērtējums kā ceturtais ziņojums tiks pievienots Valsts kontroles veiktās revīzijas finanšu un ekonomisko noziegumu jomā ziņojumu paketei. Revīzijas rezultātu publiskošanā pirmdien piedalīsies arī Latvijas Valsts prezidents, Ministru prezidents un OECD Ģenerālsekretārs. Es nevaru iedomāties notikumu starptautiskā audita jomā, kurš vēl vairāk apliecinātu Valsts kontroles pašreizējo kapacitāti un celtu ne tikai Valsts kontroles, bet arī Latvijas valsts starptautisko reputāciju."

Rakstā viņa arī norādīja: "Un izlēmu, ka piebildīšu arī to, ka šo revīziju ir vadījusi, darbu ar izmeklējošajām iestādēm, prokuratūru, tiesām un OECD koordinējusi Valsts kontroles padomes locekle, kura ir arī viena no trim valsts kontroliera amata kandidātiem. Ja valsts un sabiedrības prioritāte ir Valsts kontroles neapšaubāma un augsta profesionalitāte un absolūta neatkarība, tad šī ir mana ceļamaize un novēlējums lēmumu pieņēmējiem. Jo šo es varu Jums garantēt".

Kandidatūras valsts kontroliera amatam izvirza Saeimas deputāti, noteic parlamenta Kārtības rullis.

Valsts kontrolieri amatā ieceļ Saeima uz četriem gadiem, un viena un tā pati persona nevar būt par valsts kontrolieri vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde, un tā veic revīzijas atbilstoši Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar valsts un pašvaldību līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Elita Krūmiņa Saeima Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form