Roņa demisija: politiskais tirgus vēl neesot atvērts; premjers šai amatā vēlas nozares profesionāli
Foto: LETA

Bezpartejiskais satiksmes ministrs Aivis Ronis, par kura darbību amatā solidāru atbildību uzņēmās premjera pārstāvētā "Vienotība" un neatkarīgo deputātu grupa jeb "Olšteina sešinieks", nolēmis demisionēt, jo viņam ir domstarpības gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju. Premjers atzīst, ka Ronis nepiekrīt nesamērīgi pieaugušo algu samazināšanai dažos valsts uzņēmumos. "Politiskais tirgus" vēl neesot atvērts, bet Dombrovskis šai amatā vēlētos redzēt nozares profesionāli, savukārt "sešinieka" līderis Klāvs Olšteins jau neizslēdz iespēju pretendēt uz šo amatu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ronis otrdien izplatītajā paziņojumā medijiem norāda, ka viņam dažos jautājumos viedoklis atšķiras gan no koalīcijas, gan no pozīcijas nostājas, un viņš nolēmis demisionēt, portālu "Delfi" informēja ministra biroja vadītājs Aivis Freidenfelds.

"Koalīcijai ir iespēja turpināt strādāt," sacījis Ronis. Viņš arī pilnībā atbalsta Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) mērķi par Latvijas dalību eirozonā un Eiropas "kodolā".

Savukārt Dombrovskis otrdien atklāja, ka viens no iespējamajiem ministra demisijas iemesliem ir plašu rezonansi sabiedrībā izraisījusī atalgojuma palielināšana valsts uzņēmumos. Valdība pērnā gada nogalē pieņēma noteikumus, kas ļauj valsts uzņēmumu vadībai savienot amatus, un uz to pamata alga atsevišķos uzņēmumos tika palielināta vairākas reizes, pārsniedzot pat 8000 latu. Dombrovskis atgādināja, ka jau ir uzdevis ministriem samazināt atalgojumu to pārziņā esošajos uzņēmumos un attiecīgu lēmumu par noteikumu izmaiņām otrdien pieņemšot arī valdība. "Ja ministram šādi risinājumi konceptuāli nav pieņemami, tā ir ministra izvēle," sacīja premjers.

Ronis esot Dombrovski informējis, ka "nepiekrīt izdarīt korekcijas" šajā algu jautājumā, tomēr viņa motivācija tikšot pārrunāta tikai tikšanās laikā piektdien.

Pēc valdības sēdes Dombrovskis atzina, ka ar Roni runās par konkrētiem pabeidzamajiem darbiem. Pēc Dombrovska domām, uz satiksmes ministra amatu prioritāri būtu virzāms bezpartejisks nozares profesionālis un politiskās konsultācijas par to sāksies pēc tam, kad būs notikusi saruna ar Roni.

"Es domāju, ka prioritāri būtu virzāms nozares profesionālis. Politiskās konsultācijas par šo jautājumu tikai sāksies, bet vispirms man visi jautājumu ir jāizrunā ar esošo ministru, un tikai tad varam sākt diskutēt par jauniem kandidātiem," teica Dombrovskis.

Dombrovskis arī noraidīja, ka Roņa demisija būtu saistāma ar baumām par iespējamām domstarpībām Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" īpašumtiesību jautājumā. Premjers pauda, ka vienīgais Roņa norādītais iemesls, ir atšķirīgais viedoklis attiecībā uz valsts uzņēmumu valdes atalgojuma samērīgumu. Valdības sastāvā citas izmaiņas neesot plānotas, teica Dombrovskis.

"Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis portālam "Delfi" atzina, ka Ronim dzīvē ir vairāki izaicinājumi un ministra amats nav viņa vienīgais mērķis. "Viņam bija ko darīt pirms satiksmes ministra darba un ir plāni arī nākotnē," pauda "Vienotības" frakcijas vadītājs.

"Šķiet, ka viņš ir izvēlējies jaunus izaicinājumus," sacīja Zaķis un atgādināja, ka jau brīdī, kad Ronis savulaik piekrita kļūt par satiksmes ministru, viņš ir bijis stipri vien rezervēts par savām iespējām nostrādāt ministra amatā visu 11.Saeimas termiņu. Kādi mērķi Ronim varētu būt nākotnē, Zaķis gan nezināja teikt.

"Vienotības" frakcijas vadītājs noraidīja iespēju, ka Roņa vēlme pamest amatu būtu saistīta ar Satiksmes ministrijas pēdējā laika aktualitātēm. "Ar ministrijas darbiem viss bija kārtībā," viņš piebilda, noliedzot, ka būtu kādas nepārvaramas iekšējas problēmas un nesaskaņas pašā ministrijā, arī saistībā ar divu ministrijas pārraudzības kapitālsabiedrību - "Latvijas Dzelzceļa" un "Latvijas Autoceļu uzturētāja" - vadības atalgojuma nesamērīgo paaugstināšanu.

Neatkarīgo deputātu grupas vadītājs Klāvs Olšteins portālam "Delfi" pieļāva, ka tuvākajās dienās, tiekoties ar Roni, koalīcijas partneri, visticamāk, centīsies viņu atrunāt no lēmuma atkāpties no satiksmes ministra amata. "Ir skaidrs, ka Roni no šī lēmuma mēģinās atrunāt, jo viņš ir veiksmīgs ministrs šajā amatā," teica Olšteins.

Premjers ar Roni plāno tikties piektdien un tad arī pārrunāt izveidojušos situāciju. Tomēr, "ja Ronis ir paziņojis par demisiju, tas acīmredzot notiks", uzskata premjers.

Vērtējot Roņa līdzšinējo darbību, premjers norādīja, ka viņš vadījis ļoti smagu jomu, jo saņēmis daudz problēmas "mantojumā no citiem ministriem". Ronis tās ir iespēju robežās arī risinājis, tomēr "kaut kādu iemeslu dēļ viņš nav gatavs risināt algu jautājumu".

Iespējamos ministra amata kandidātus Dombrovskis pagaidām nenosauc, jo "nevajag atvērt politisko tirgu, jāizrunā ar pašreizējo ministru un nepieciešamības gadījumā jārunā koalīcijā".

Arī Zaķis portālam "Delfi" sacīja, ka pagaidām par iespējamām kandidatūrām uz satiksmes ministra amatu pēc Roņa demisijas ir pāragri runāt, jo vispirms jāsagaida Roņa demisijas raksts un tas, vai premjers to pieņems. Ja tas notiks, taps zināmi kādi termiņi ministra amata kandidatūru izvirzīšanai.

Olšteins gan jautāts par gatavību kandidēt uz ministra amatu, atbildēja, ka "tas ir labs jautājums" un "ne jā, ne nē". Vienpersoniski viņš par to nelemšot, taču tāda iespējamība ir. Olšteins teica, ka atbildība par Satiksmes ministriju atbilstoši noslēgtajam koalīcijas līgumam ir "Vienotības" un neatkarīgo deputātu grupas rokās, līdz ar to šiem spēkiem arī būtu jāvirza nākamais satiksmes ministrs.

"Tomēr primārais uzdevums būs pierunāt Roni turpināt strādāt satiksmes ministra amatā," sacīja Olšteins.

Olšteins arī atzina, ka, ņemot vērā koalīcijas līguma nosacījumus par Satiksmes ministrijas pārraudzību, viņu mulsinot Nacionālās apvienības paziņojums par gatavību kandidēt uz šo amatu.

Portālam "Delfi" neoficiāli zināms, ka šī ir jau trešā reize, kad Ronis vēlas atstāt satiksmes ministra amatu, taču šoreiz tas, visticamāk, arī notiks. Iepriekš Ronis amatu vēlējies atstāt jau pērn martā un jūlijā, taču ticis atrunāts. Roni vilinot darba piedāvājumi ar iespēju izmantot savus kontaktus un starptautisko pieredzi banku un finanšu sektorā.

Kuldīdznieks Aivis Ronis sākotnēji veidojis ilgstošu un spožu karjeru diplomātiskajā dienestā, kuras virsotne bija prestižie vēstnieka amati ASV un NATO. Vēlāk viņš atgriezies Latvijā, bijis ārlietu ministrs, vadījis komercbanku lobiju organizāciju.

Ronis par satiksmes ministru kļuva 11. Saeimas laikā, kad tika apstiprināta trešā Valda Dombrovska valdība,- par bezpartejiska ministra darbību solidāru atbildību uzņēmās no Zatlera Reformu partijas (ZRP) izstājušies neatkarīgie deputāti un "Vienotība".

Ronis dzimis Kuldīgā 1968.gada 20.maijā. 1991.gadā viņš pabeidzis studijas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā, no 1999. līdz 2000.gadam Fulbraita stipendijas ietvaros izstrādājis zinātnisko projektu Kolumbijas universitātē ASV.

2000.-2004.gadā Ronis ASV galvaspilsētā Vašingtonā pildīja Latvijas vēstnieka pienākumus, no 2001.gada bija arī nerezidējošā vēstnieka Meksikā amatā. 2004.gadā Ronim bija jāpārceļas uz Briseli, kur viņš bija Latvijas vēstnieks NATO. 2005.gada rudenī viņš iesniedza atlūgumu.

Kopš 2005.gada beigām Ronis bija Latvijas-Amerikas finanšu foruma valdes priekšsēdētājs, 2009.gada augustā viņš uzaicināts piedalīties jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas ekspertu darba grupā. Kopš 2008.gada oktobra Ronis darbojās arī Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aivis Ronis ASV Latvijas Universitāte NATO Reformu partija Saeima Zatlera Reformu partija Vienotība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form