Iekšlietu ministrija (IeM) rosinājusi no Imigrācijas likuma izslēgt normu, ka Latvijas vai citas Šengenas valsts vīzai jābūt ielīmētai ārzemnieka ceļošanas dokumentā, tādējādi nodrošinot normatīvā akta atbilstību Eiropas Savienības (ES) regulu prasībām saskaņā ar ES tiesas interpretāciju.
IeM tāpat iesniegusi priekšlikumu vīzas definīcijā vārdus "ielīme ceļošanas dokumentā" aizstāt ar vārdu "uzlīme". Ministrija skaidro, ka ES tiesa nospriedusi, ka Kopienas vīzu kodekss neparedz, ka trešās valsts iestādes ceļošanas dokumenta anulēšana padara nederīgu šajā dokumentā ielīmēto vienoto vīzu. Tāpat pašreizējais regulējums, kas paredz, ka trešo valstu robežpārbaudes brīdī uzrādītajai derīgajai vīzai jābūt ielīmētai derīgā ceļošanas dokumentā, nav saskanīgs ar ES regulu.
No likuma aicināts izslēgt arī normu par nepieciešamību pēc iekšlietu ministra pilnvarojuma par to, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vai Valsts robežsardzes amatpersonas būtu tiesīgas noformēt administratīvo pārkāpumu protokolu par ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtības pārkāpumiem. Ministrija norāda, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss jau pašlaik nosaka šo institūciju tiesības noformēt pārkāpumu protokolus.
Likumā arī iecerēts noteikt, ka ārzemnieka uzaicinātājs uz Latviju ielūguma apstiprināšanai nepieciešamo iesniegumu un paskaidrojumus sniegs tikai latviešu valodā.
Par iesniegtajiem priekšlikumiem pirms otrā lasījuma vēl jālemj Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.
