Rosina ģimenes pabalstu saglabāt līdz 2015.gadam, pēc tam diferencēt  (2)

Koncepcijā gan paredzēti arī vēl trīs citi pabalsta reformas varianti, taču, kā norāda LM, ministrijas piedāvāto risinājumu atbalsta arī Latvijas Pašvaldību savienība, sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas, kuru kompetencē ir ģimeņu ar bērniem jautājumi.

Ministrijas ieteiktais risinājums paredz, ka līdz 2015.gadam tiek tiek saglabāta šobrīd spēkā esošā ģimenes valsts pabalsta sistēma: par katru bērnu ģimenē tiek piešķirts vienāda apmēra pabalsts – 8 lati mēnesī.

Savukārt no 2015.gada 1.janvāra ģimenes valsts pabalsta apmēru ierosināts diferencēt atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Ģimenes valsts pabalsta apmēru par pirmo bērnu noteiktu Ministru kabinets, par otro bērnu pabalsts būtu divas reizes, bet par trešo bērnu un nākamajiem bērniem – trīs reizes lielāks nekā par pirmo bērnu.

LM norāda, ka šādā variantā ģimenes valsts pabalsts "saglabās savu universālo būtību, paredzot atbalstu par ikvienu bērnu Latvijā". "Saglabājot bērnu kā vienīgo kritēriju pabalsta piešķiršanai, tiek saglabāta pabalsta viennozīmīgā mērķētība uz bērnu kā prioritāru vērtību," skaidro ministrija. Tāpat šajā variantā nepieaugs izdevumi pabalstiem, kas sasaistīti ar ģimenes valsts pabalsta izmaksu, proti, pabalstam aizbildnim par bērna uzturēšanu, kā arī pašvaldību izdevumi citiem sociālās palīdzības pabalstiem ģimenēm bērniem un pabalsta administrēšanas izdevumi. Ministrija arī uzsver, ka pie šāda risinājuma neviens no ģimeņu ar bērniem tipiem netiks pakļauts diskriminācijas riskam.

Taču šā varianta īstenošanas rezultātā tiks radīta papildu fiskālā ietekme uz LM bāzes izdevumiem 2012.-2014.gadam un pabalsta izmaksai būs nepieciešami papildus valsts budžeta līdzekļi, atzīst ministrija. LM lēš, ka izdevumi ģimenes valsts pabalsta izmaksai nākamgad būs 33,9 miljoni latu, 2013.gadā – 33,7 miljoni latu, bet 2014.gadā – 33,6 miljoni latu, līdz ar to ministrijai nepieciešamie bāzes izdevumi šim pabalstam 2012.gadā palielināsies par 22,2 miljoniem latu, bet 2013. un 2014.gadā par 21,9 miljoniem latu.

Ministrijas sagatavotajā koncepcijā piedāvāti arī citi pabalsta reformas risinājumi.

Viens no tiem paredz no nākamā gada 1.janvāra palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu no pašreiz spēkā esošajiem 70 latiem mēnesī līdz 102 latiem mēnesī, vienlaikus ģimenes pabalstu astoņu latu apmērā piešķirot tikai ģimenēm vai personām, kurām piešķirts trūcīgā statuss. Lēmumu par ģimenes pabalsta piešķiršanu pieņemtu un pabalstu maksātu pašvaldības.

LM norāda, ka, palielinot IIN atvieglojumu par 32 latiem, nodarbinātu vecāku ģimenes par katru apgādībā esošu bērnu pie algas papildus iegūtu astoņus latus mēnesī, tas ir, ģimenes valsts pabalsta apmēram analogu summu.

LM atzīst, ka tādejādi 2012., 2013. un 2014.gadā varētu ietaupīt valsts pamatbudžeta līdzekļus - 27,5 miljonus latu gadā. Trūcīgām ģimenēm saglabātos iespēja saņemt ģimenes pabalstu, bet ģimenēm, kurās vismaz viens no vecākiem ir nodarbināts, būtu iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošiem bērniem lielākā apmērā nekā šobrīd, vienlaikus veicinot arī legālo nodarbinātību.

Taču ar šādu risinājumu tiktu zaudēta ģimenes valsts pabalsta universālā jēga, būtiski sašaurinātos atbalsta pārklājums un nestrādājošiem vecākiem vai vecākiem, kuru darba ienākumi ir mazāki par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošiem bērniem kopējo summu, nebūtu pieejams adekvāts atbalsts, norāda LM.

Vienlaikus var pieaugt pašvaldību izdevumi citiem sociālās palīdzības pabalstiem ģimenēm bērniem, kā arī pabalsta izmaksai nepieciešamie līdzekļi var neprognozējami strauji svārstīties pa mēnešiem, jo trūcīgas ģimenes statuss tiek piešķirts uz sešiem mēnešiem, skaidro ministrija.

Otrs LM koncepcijā piedāvātais variants paredz no nākamā gada palielināt IIN atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu līdz 102 latiem mēnesī, bet ģimenes valsts pabalsta izmaksu pārtraukt un atbalstu trūcīgām ģimenēm ar bērniem sniegt tikai pašvaldību sociālā atbalsta ietvaros.

Tas ļautu ietaupīt budžeta naudu, lai gan ietaupījuma apjomu LM nav aprēķinājusi, ttaču arī zudīs pabalsta universālā jēga. Turklāt nestrādājošiem vecākiem vai vecākiem, kuru darba ienākumi ir mazāki par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošiem bērniem kopējo summu, kā arī mikrouzņēmumu darbiniekiem, nebūs pieejams adekvāts atbalsts. Tāpat būtiski sašaurināsies atbalsta pārklājums ģimenēm, kuru ienākumi ir zemāki par 90 latiem mēnesī, bet kuras materiālo resursu dēļ neatbilst trūcīgas ģimenes statusam, vai kurām ienākumi tik tikko pārsniedz 90 latu robežu, bet kuras nav iesaistītas darba tirgū.

LM norāda, ka pie šada risinājuma dažādās pašvaldībās dzīvojošās trūcīgās ģimenes ar bērniem varētu saņemt dažāda līmeņa atbalstu, kā arī pastāv risks, ka atsevišķās pašvaldībās trūcīgām ģimenēm ar bērniem nebūs nekāda papildus atbalsta salīdzinājumā ar trūcīgām ģimenēm bez bērniem.

Trešais koncepcijas variants paredz no nākamā gada 1.janvāra ģimenes pabalstu palielināt līdz 16 latiem, taču piešķirt to tikai trūcīgām ģimenēm. Šādā gadījumā ietaupītos budžeta nauda, kā arī pabalsts kļūs mērķētāks, jo tiktu atbalstītas tikai ģimenes, kurām atbalsts ir visvairāk nepieciešams, norādīts koncepcijā.

Tomēr līdz ar to arī netiks ņemtas vērā citas sociāli mazaizsargātas sabiedrības grupas, piemēram, daudzbērnu ģimenes, kurām ģimenes valsts pabalsts ir svarīgs sociālais atbalsts bērnu uzturēšanai. Ģimenes pabalstu nesaņems tās ģimenes, kuru ienākumi ir zemāki par 90 latiem mēnesī vai tik tikko pārsniedz ienākumu robežu, zem kuras tiek noteikts trūcīgas ģimenes statuss, bet kurām šis pabalsts ir ļoti nozīmīgs atbalsts. Vienlaikus nav prognozējams pašvaldību izdevumu pieaugums, kā arī pašvaldības varētu prasīt izdevumu kompensēšanu no valsts pamatbudžeta, norādīts koncepcijā.

LM arī norāda, ka šā varianta īstenošanas rezultātā tiks radīta papildu fiskālā ietekme uz bāzes izdevumos 2012.-2014.gadam plānoto izdevumu apmēru ģimenes valsts pabalstu izmaksām. Izdevumu palielinājums pašvaldību budžetā saistībā ar ģimenes valsts pabalsta izmaksu 2012., 2013., 2014.gados būtu 13,3 miljoni latu ik gadu; izdevumu ģimenes valsts pabalstiem samazinājums valsts pamatbudžetā 2012., 2013., 2014.gados ik gadu: 34,2 miljoni latu; bet valsts budžeta kopējais izdevumu samazinājums 2012., 2013., 2014.gados ik gadu 20,9 miljoni latu.

LM arī brīdina, ka visos trīs variantos pastāv risks, ka izmaiņu ģimenes valsts pabalsta sistēmā veikšana ar 2012.gada 1.janvāri varētu būt pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu, jo tiek skartas personu tiesības uz sociālo nodrošinājumu.

Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS), komentējot ministrijas izstrādāto koncepciju, uzsver, ka "joprojām uzskatu, ka nevaram šībrīža situācijā pamest ģimenes novārtā, jo tā nav reforma, kas risina problēmas, tajā skaitā, demogrāfiskās". "Tāpēc joprojām turpinām pastāvēt pie tā, ka pabalstu jāturpina izmaksāt līdzšinējā apmērā visām ģimenēm ar bērniem," norāda Jurševska.

Viņa atgādina, ka ģimenes valsts pabalsts tika ieviests 1992.gadā, kad iekšzemes kopprodukts piedzīvoja kritumu par 44% salīdzinājumā ar 1991.gadu un valstī ekonomiskā situācija bija daudzreiz sliktāka nekā šobrīd. "Mums ir jādomā ne tikai par nākotni, bet arī par to, kā ģimenēm ar zemiem ienākumiem izdzīvot šodien. Uzskatu, ka pabalsts ir jāsaglabā līdz tam laikam, kad valsts spēs nodrošināt kompleksu pieeju atbalsta sniegšanā ģimenēm arī pēc tam, kad bērns būs sasniedzis 2 gadu vecumu," uzskata ministre.

Viņa norāda, ka "ģimenes vienmēr ir rēķinājušās ar tā dēvēto bērnu naudu un tas ir būtisks kā viens no motivējošiem elementiem šībrīža saspringtajā demogrāfiskajā situācijā".

LM informē, ka saruna par ģimenes valsts pabalsta turpmāku izmaksu tiks turpināta 11.augustā Demogrāfisko lietu padomes sanāksmē, kuru vadīs premjers Valdis Dombrovskis (V).

Jau ziņots, ka ģimenes valsts pabalsta izmaksa šā gada otrajā pusē bija neskaidra, jo šā gada budžetā bija paredzēta nauda vien pabalsta izmaksai gada pirmajā pusē. Sākotnēji pabalstu bija iecerēts no šā gada vidus reformēt, taču šie plāni pārlikti uz nākamo gadu. Tāpēc valdība jūnija visū lēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem novirzīt 11,16 miljonus latu ģimenes valsts pabalsta izmaksai šā gada otrajā pusē.

Patlaban astoņu latu ikmēneša pabalstu piešķir par bērnu vecumā no viena līdz 15-19 gadiem. Pabalsts par bērniem, kas pārsnieguši 15 gadu, bet nav pārkāpuši 19 gadu slieksni, tiek maksāts vien par tiem jauniešiem, kuri turpina skolas gaitas un nav precējušies.