Rosina iekļaut jēdziena 'dezinformācija' skaidrojumu likumos
Foto: Shutterstock

Ņemot vērā viltus ziņu satraucošo izplatību, varētu grozīt likumus, ietverot vārda "dezinformācija" skaidrojumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Otrdien, 15. decembrī, notika Saeimas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sēde, kurā nozares ekspertu un deputātu vidū tika apspriesta jēdziena "dezinformācija" ieviešana un ar to saistītie likuma grozījumi.

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko atzina, ka visaptveroša dezinformācijas definīcija būtu noderīga, un tā parādītu "skaidrus spēles noteikumus."

Pēdējo divu gadu laikā Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa cīnās ar dažādiem viltus ziņu izpausmes veidiem, kas tiek šķiroti pēc to motīva. Pirms diviem gadiem visbiežāk motīvs ir bijis vairāk finansiāls, lai "vāktu klikšķus", taču tagad tas ir saistībā ar sabiedriskās kārtības traucēšanu, ažiotāžu un ikdienas ritma stabilitātes sašūpošanu, sacīja Homenko.

"Lūkojoties nākotnē, nevaru izslēgt, ka radīsies papildu motīvi un mēs nevarēsim piemērot esošu pantu. No mūsu, praktiķu viedokļa, būtu labi, ja definīciju varētu padarīt skaidrāku," atzina Homenko.

"Tiklīdz mēs gribam dezinformāciju kā jēdzienu pielikt pie sienas, lai tas būtu lietojams arī likumos, uzreiz parādās neskaitāma virkne jautājumu. Šis jautājums nav atrisināts, jo definēt var dažādi," atzina Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis informācijas telpas drošības jautājumos Viktors Makarovs uzsverot, ka jēdziens "viltus ziņas" Eiropas saistošajos dokumentos neparādās.

Makarovs vērsa uzmanību, ka būtu vajadzīga diskusija par sekām, kas rodas, kad šāda definīcija tiek juridiski piefiksēta: "Pieredze rāda, ka tas nav tik viennozīmīgi, varbūt tāpēc nav tik daudz valstu Eiropā, kas ir ieviesušas "viltus ziņu" likumus," sacīja ĀM pārstāvis. "Skatoties uz mūsu sabiedrotajiem, tā nav īpaši izplatīta prakse," minēja Makarovs.

Apakškomisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) pauda izpratni Makarova teiktajam, taču uzsvēra, ka no pieredzes varot saprast, ka dezinformēšana notiek. Šībrīža likuma ietvars policijai un citām struktūrām liek piemeklēt atbilstošus pantus, jo nav šādas definīcijas – dezinformācija.

"Līdz ar to, cilvēkiem, kas atbild par mūsu sabiedrības drošību, mēs atsakāmies iedot atbilstošus ieročus. Cik ilgi mēs to varam darīt? " savu nostāju pauda Latkovskis.

Latkovskis uzsvēra, ka svarīgi būtu saprast, uz ko ir gatava Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija, jo Iekšlietu ministrijas viedoklis ir zināms – viņi redz vajadzību pēc šādas likuma normas.

Valsts drošības dienesta (VDD) pārstāvis Ēriks Cinkus apakškomisijas sēdē minēja, ka definīcija viennozīmīgi palīdzētu, taču tā nebūtu pamats visiem jautājumiem, par kuriem tiek runāts. Ir svarīgi runāt par katru dezinformācijas gadījumu atsevišķi – gan par indivīdiem, gan interneta portāliem, kas rada dezinformāciju. Katram gadījumam būtu nepieciešams savs regulējums, atzina Cinkus.

"Tas nav tikai definīcijas jautājums, būtu jāiet plašāk. Ir nepieciešams jauns regulējums interneta ziņu portāliem, un, iespējams, arī regulējums, kas ir vērsts uz apzinātas dezinformācijas izpaušanu," minēja VDD pārstāvis.

Apakškomisijas pārstāvis Edvīns Šnore (NA) sēdē atzina, ka bieži vien dezinformācija ir diezgan netverama no kriminalizēšanas viedokļa, un tās izplatītāji to zina un tam pielāgojas.

Šnore minēja "Gaismas tīmekļa" publicēto video vietnē "Youtube", kurā tiek diskreditēta Covid-19 vakcīna.

"Var redzēt, ka video nav nekas, ko var kriminalizēt, – tiek minēti citāti no vakcīnu izstrādātājiem un preses. Tas tiek minēts demagoģiski, negodprātīgi un pilnīgi nepieņemamā veidā. Tajā pašā laikā daudzi tam notic," sacīja Šnore.

Šādā gadījumā kriminalizēšanu uzskatītu par represijām. Efektīvāk par dezinformācijas kriminalizēšanu būtu to atspēkot, piemēram, aicinot cilvēkus uz publiskām diskusijām, kurās speciālisti varētu kliedēt bažas, apakškomisijas sēdē atzina Šnore.

"Video minētās bažas varētu viegli atspēkot, un to varētu darīt ne tikai žurnālisti, bet valsts ar savu resursu. Kā krieviski saka "vest uz tīru ūdeni". Nevis bēgt un sodīt, bet publiski nolikt pie vietas, kā risinājumu ieteica Šnore.

Jau vēstīts, ka šī gada maijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens iesniedza paša pārstāvētās partijas "KPV LV" Saeimas frakcijai grozījumus divos likumos, lai veicinātu viltus ziņu apkarošanu.

Grozījumi tika sagatavoti iekšlietu ministra pavasara sākumā sasauktās darba grupas viltus ziņu apkarošanai darba rezultātā, iesaistītajām iestādēm iesniedzot savus priekšlikumus. Grozījumi sagatavoti likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Darba grupā piedalijās pārstāvji no Saeimas analītiskā dienesta, Valsts kancelejas, Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Valsts policijas, Valsts drošības dienesta un Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Sandis Ģirģens KPV LV Ainars Latkovskis Aizsardzības ministrija Ārlietu ministrija Edvīns Šnore Ģenerālprokuratūra Iekšlietu ministrija Saeima Tieslietu ministrija Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form