Lai ģimenes ar bērniem varētu izvērtēt valsts un pašvaldības sniegto palīdzību un to, cik draudzīga ģimenei ar bērniem ir katra pašvaldība, Saeimas Demogrāfijas apakškomisija rosina ieviest vienotu "Ģimenēm ar bērniem draudzīgas pašvaldības" indeksu, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienests.
Latvijas ģimenēm ar bērniem ir svarīgs vispārējs atbalsts, mazāk būtiski, kas to sniedz - pašvaldība, kurā ģimene dzīvo, vai valsts, to otrdien Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks (NA).
Parādnieks paudis, ka ir nepieciešama vienota un skaidri saprotama sistēma, ar kuras palīdzību objektīvi var novērtēt, cik ģimenei draudzīga ir vide konkrētā pašvaldībā.
"Turklāt šobrīd pastāv būtiskas problēmas komunikācijā starp ģimenēm un pašvaldību. Informācijai par katrā pašvaldībā nodrošinātajām priekšrocībām ģimenēm ar bērniem jābūt viegli pieejamai, lai ikviena ģimene to varētu saņemt, salīdzināt un izvērtēt, kura pašvaldība ir draudzīgāka ģimenēm ar bērniem," uzsver Parādnieks.
Apakškomisijas priekšsēdētājs norāda, ka pašvaldības varētu iesaistīties labdabīgā sāncensība par ģimenei visdraudzīgāko vidi atbilstoši konkrētiem kritērijiem un atbalsta mehānismiem, un viens no iespējamiem risinājumiem ir "Ģimenēm ar bērniem draudzīgas pašvaldības" indeksa ieviešana, kura noteikšanai ņemtu vērā brīvas vietas pirmsskolas izglītības iestādēs, brīvpusdienu pieejamību skolās un citus faktorus.
Šobrīd 20% Latvijas ģimeņu ar bērniem neizjūt atbalstu no savas pašvaldības, savukārt gandrīz pusei trūkst informācijas par atbalsta iespējām. Tikai 12% ģimeņu norāda, ka dzīve savā pašvaldībā ir laba un tā rūpējas par ģimenēm ar bērniem, liecina vecāku organizācijas "Māmiņu klubs" šajā gadā veiktās aptaujas rezultāti. Ģimenes norādīja, ka būtisks trūkums ir arī nepietiekamais vietu skaits bērnudārzos, labiekārtotu bērnu rotaļlaukumu un ģimenisku atpūtas iespēju neesamība, turklāt dažādās pašvaldībās iespējas atšķiras.
Gandrīz trešā daļa aptaujāto norāda, ka zina vienu vai vairākas ģimenes savā pašvaldībā, kas nonākušas krīzes situācijā, savukārt aptuveni piektā daļa ģimeņu pašas pieredzējušas situāciju, kad jālūdz sociālā dienesta palīdzība, liecina aptaujas dati. Trešā daļa ģimeņu norāda, ka ar pašreizējiem ienākumiem nepietiek iztikas nodrošināšanai, savukārt astoņi procenti ģimeņu plāno pārcelties uz citu valsti labākas dzīves meklējumos.
Apakškomisijas deputāts Jānis Dombrava (NA) vērsa klātesošo uzmanību, ka pašvaldības sniedz virkni pakalpojumu, taču diemžēl nereti iedzīvotāji neuzzina par iespējām tos saņemt. Tāpēc īpaši svarīgi būtu pašvaldībām īstenot tiešu komunikāciju ar saviem iedzīvotājiem, regulāri informējot par pabalstiem un atvieglojumiem, kurus iespējams saņemt pašvaldībā, sacīja Dombrava un norādīja, ka reizi gadā pašvaldība varētu nosūtīt informāciju pašvaldībā deklarētajām ģimenēm ar bērniem par iespējamiem pabalstiem un atlaidēm.
Apakškomisijas deputāte Inga Vanaga (RP) sacīja, ka šādu informāciju ģimenēm varētu sniegt bukleta formātā bērna reģistrēšanas pašvaldībā brīdī vai, nosūtot to vienlaikus ar pašvaldības apsveikumu par bērna nākšanu pasaulē.
Tāpat apakškomisijas deputāti bija vienisprātis, ka viena no galvenajām problēmām ir pirmskolas izglītības iestāžu nepietiekoša pieejamība un tā ir pilnībā jāatrisina līdz 2014.gada beigām.