Lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča pielietošanu, iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) rosina izsludināt ārkārtējo situāciju Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, portālu "Delfi" informēja Iekšlietu ministrijā.
Gadījumā, ja Ministru kabinets izsludinās ārkārtējo situāciju, tā tiks noteikta daļā Augšdaugavas un Krāslavas novadu teritorijas un paplašinās Valsts robežsardzes pilnvaras atturēt nelegālo migrāciju un tos, kuri nelikumīgi šķērsojuši robežu, virzīt atpakaļ uz valsti, no kuras viņi ieradušies.
Par to, kurā Ministru kabineta sēdē šis jautājums tiks skatīts, vēl lems premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), portāls "Delfi" noskaidroja ministrijā.
Premjera pārstāvis Sandis Sabajevs portālam "Delfi" norādīja, ka Kariņš ir regulārā saziņā ar iekšlietu ministri, atbalsta ministres ierosinājumu un pirmdien Sadarbības sanāksmē aicinās arī partnerus to atbalstīt. Ministre lūgusi jautājumu skatīt otrdien, kārtējā valdības sēdē, uz kuru Iekšlietu ministrija gatavo nepieciešamos dokumentus.
Iekšlietu ministrijā atgādināja, ka Lietuvas valdība ir noteikusi īpašu robežu apsardzības režīmu, tāpēc nelegālie migranti no Baltkrievijas teritorijas pēdējo dienu laikā arvien biežāk mēģina šķērsot Latvijas un Polijas robežas.
Trešdien, 11.augustā, ministre dosies uz Latvijas-Baltkrievijas pierobežu.
Likums Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli nosaka, ka ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ārkārtējo situāciju var izsludināt visā valstī vai tās daļā.
Izsludinot ārkārtējo situāciju, MK ir tiesības noteikt īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību vai pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus, īpašu kārtību transportlīdzekļu kustībai vai šīs kustības ierobežojumus, īpašu saimnieciskās darbības kārtību vai šīs darbības ierobežojumus, īpašu kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai, valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības pieņemt lēmumu par iedzīvotāju un viņu kustamā īpašuma evakuāciju, kā arī, ja nepieciešams, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi ar piespiedu pārvietošanu.
Tāpat MK ir tiesības noteikt valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonu tiesības iekļūt privātā īpašumā, valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonām papildu tiesības aizturēt un nodot tiesībaizsardzības institūciju amatpersonām lēmuma pieņemšanai personas, kuras nepakļaujas amatpersonu likumīgajām prasībām vai izdara citus pārkāpumus, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām tiesības noteikt aizliegumu personām atrasties noteiktās vietās bez atļaujām vai personu apliecinošiem dokumentiem, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kuras sagatavo un izplata oficiālu informāciju par ārkārtējo situāciju, starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildes pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja to izpilde var negatīvi ietekmēt valsts apdraudējuma novēršanas vai pārvarēšanas spējas.
Lēmumu par ārkārtējo situāciju vai grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, ja ir nepieciešami papildu teritoriāli vai tiesību ierobežojumi, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu MK 24 stundu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam, kas, savukārt, to nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.
Jau vēstīts, ka pēdējo trīs dienu laikā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas konstatēti 160 likumpārkāpēji, tostarp 86 no tiem pirmdien.
Iepriekš Kariņš (JV) un Golubeva paziņoja, ka Latvija plāno pasteidzināt Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi un piesaistīt papildu armijas spēkus tās drošībai.
Ja Valsts robežsardze nolemtu nākt ar rosinājumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, tad arī Golubeva ar šādu rosinājumu būtu gatava vērsties valdībā.
Jau vēstīts, ka Golubeva ar 10 soļu rīcības plānu pagājušajā nedēļā iepazīstināja Kariņu.
