Rosina Ministru kabinetam dot tiesības vairākas reizes pagarināt ārkārtējo situāciju (plkst. 15:30)
Foto: LETA

Ministru kabinets ārkārtas sēdē ceturtdien atbalstīja likumprojektu par grozījumiem likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", kas paredz Ministru kabinetam tiesības, ja nepieciešams, pagarināt laikposmu, uz kādu ir izsludināta ārkārtējā situācija, bet katrs šāds pagarinājums nevar būt ilgāks par trim mēnešiem. Grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Projekta anotācijā teikts, ka grozījumu mērķis ir pilnveidot tiesību sistēmu valsts apdraudējuma gadījumā – ārkārtējās situācijas laikā, lai turpinoties apstākļiem, kuru dēļ ir izsludināta ārkārtējā situācija, Ministru kabinetam būtu tiesības pagarināt ārkārtējo situāciju vairākas reizes, neizsludinot jaunu ārkārtējo situāciju.

Attiecīgi, pagarinot termiņu, neatkarīgi no pagarinājumu skaita, saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 3. panta otro daļu visi lēmumi un rīkojumi, kas pieņemti ārkārtējās situācijas nodrošināšanai, būs spēkā uz visu ārkārtējās situācijas laiku.

Ministru kabinets aicinās Saeimu šos likuma grozījumus izskatīt steidzamības kārtā, portālu "Delfi" informēja Valsts kancelejā.

Arī Saeimas opozīcijas deputāti ceturtdien Saeimas otrajā ārkārtas sēdē iesniedza līdzīga satura grozījumus šajā likumā, ko Saeimas vairākums nodeva izskatīšanai komisijā.

"Delfi" jau rakstīja, ka, tā kā patlaban noteiktais ārkārtējās situācijas termiņš beidzas 14. aprīlī jeb dienu pēc Lieldienu brīvdienām, valdībai, visticamāk, jau nākamnedēļ būs jāpieņem lēmums par iespējamu termiņa pagarinājumu. Iepriekš Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, profesors Uga Dumpis izteicies, ka ārkārtējā situācija būs jāpagarina. Arī valdības pārstāvji iepriekš vairākkārt publiski uzsvēruši, ka Covid-19 epidēmijas laikā lēmumu pieņemšanā uzmanīgi ieklausās epidemiologu un speciālistu ieteikumos.

Saskaņā ar likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, teikts likumā. Līdz ar to patlaban ārkārtējā situācija maksimāli iespējama līdz 14. jūlijam, un tas neizslēdz iespēju to pārtraukt ātrāk, ja apstākļi to pieļauj.

"Delfi" jau ziņoja, ka valdības gaiteņos un politiķu vidū jau tiek apsvērta iespēja grozīt likumu, lai vajadzības gadījumā ārkārtējo situāciju varētu pagarināt vairākas reizes vai uz ilgāku laiku. Tomēr politiķi un ierēdņi patlaban negribīgi komentē šo iespēju.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) preses sekretārs Sandris Sabajevs portālam "Delfi" norādīja, ka valdība par ārkārtējās situācijas pagarināšanu lems jaunnedēļ un piedāvās argumentētu risinājumu sabiedrības veselības un sociālekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai.

"Attīstībai/Par" Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts, atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai Saeimā jau tiek apspriesta ideja grozīt likumu, lai ārkārtējo situāciju var pagarināt uz ilgāku laiku, norādīja, ka "šādu priekšlikumu vēl neesam skatījuši, bet, ja no valdības ienāks, tad to noteikti koalīcijas formātos izdiskutēsim, un, visticamāk, atbalstīsim".

Savukārt Saeimas frakcijas "KPV LV" vadītāja vietnieks Ēriks Pucens portālu "Delfi" informēja, ka "mums būtu šobrīd svarīgi vadīties pēc vairuma Eiropas valstu prakses, un jāpagarina ārkārtējā situācija pakāpeniski un uz nelieliem termiņiem, regulāri izvērtējot un vadoties no aktuālās situācijas Latvijā un pasaulē". Viņš atzina, ka frakcija atbalstīs nepieciešamos likuma grozījumus, ja tādi nonāks Saeimā.

"Delfi" jau ziņoja, ka nākamajā nedēļā Ministru kabinets varētu lemt par ārkārtējās situācijas, kas patlaban noteikta līdz 14. aprīlim, pagarināšanu, izriet no valdības locekļu teiktā preses konferencē otrdien pēc valdības sēdes. Veselības ministre paudusi gatavību rosināt ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz trim mēnešiem.

Arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), atbildot uz žurnālistu jautājumiem par centralizēto eksāmenu norisi šajā mācību gadā, sacīja, ka gala lēmums par eksāmeniem tiks pieņemts līdz ar ārkārtējās situācijas termiņa pagarināšanu, kas varētu notikt pēc aprīļa vidus. Šuplinska lēsa, ka gala lēmums par eksāmeniem varētu tikt izlemts nākamās nedēļas beigās vai uzreiz pēc Lieldienām.

Likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" teikts, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem, teikts likumā.

Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu Ministru kabinets paziņo Saeimas Prezidijam.

Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Lēmumu par ārkārtējo situāciju vai grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, ja ir nepieciešami papildu teritoriāli vai tiesību ierobežojumi, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam.

Saeimas Prezidijs Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējo situāciju vai par tādiem grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, kuri nosaka papildu teritoriālos vai tiesību ierobežojumus, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.

Ja, izskatot šādu Ministru kabineta lēmumu, Saeima to noraida, attiecīgais lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Ilga Šuplinska Ēriks Pucens Uga Dumpis KPV LV Daniels Pavļuts Ministru kabinets Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form