Hansabankas dators

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien uzdevusi valdībai sagatavot grozījumus likumos, kas interneta medijus pielīdzinās pārējiem plašsaziņas līdzekļiem, paredzot arī administratīvo un kriminālatbildību par likumpārkāpumiem interneta medijos. Deputāti vēlas stingrāku kontroli pār Latvijas interneta portāliem, novēršot personu godu un cieņu aizskarošu informāciju vai aizskarošus komentārus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Dalbiņš (TP) portālam "Delfi" sacīja, ka komisija uzdevusi valdībai sagatavot grozījumus likumos, kas interneta medijiem Latvijā noteiktu tādu pašu juridisko statusu kā citiem masu medijiem valstī.

"Šajā aprites sistēmā nevar darīt visu, kas ienāk prātā. Presē, radio vai uz ielas jūs taču nevarat apsaukāt cilvēkus ar rupjiem vārdiem, par to pret jums var tik vērsta prasība par cieņas aizskaršanu," sacīja Dalbiņš, norādot, ka grozījumi nepieciešami, lai novērstu personu goda un cieņas aizskaršanu arī interneta vidē.

Dalbiņš skaidroja, ka ar likuma grozījumiem "nekādā gadījumā nav iecerēts vērsties pret vārda brīvību". "Mēs nesakām, ka mums ir nepieciešama cenzūra..(..) bet lamāties nevar un nedrīkst, par to ir jāsaņem sods," sacīja Dalbiņš. Viņš solīja, ka pēc tam, kad valdība būs izskatīšanai Saeimā sagatavojusi likumprojektu par interneta mediju pielīdzināšanu pārējiem plašsaziņas medijiem, tā apspriešanā komisijā tiks aicināti piedalīties arī komersanti, nevalstisko organizāciju pārstāvji un citi eksperti.

Viņš norādīja, ka komisija, uzklausot speciālistu viedokli, nonākusi pie atziņas, ka patlaban "ir mīts par anonimitāti internetā", jo jebkura komentāra autoru iespējams atrast. Taču, lai uzlabotu kontroles mehānismu, Latvijas drošības iestādēm nepieciešamas modernākas tehniskās ierīces, jo esošās ir novecojušas, turklāt pirms pieciem gadiem dāvinātas.

Vērtējot Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijā notikušo gadījumu, deputāti atzina, ka skolēni internetā atklāti ņirgājušies par savu klasesbiedreni un tas nav saistāms ar anonīmu ņirgāšanos internetā. Lai nepieļautu turpmāk šādus gadījumus, "ir nepieciešama rūpīga jaunatnes audzināšana," atzina Dalbiņš.

Jau vēstīts, ka arī Krievijas Federācijas padomē šī gada sākumā tika ierosināts pieņemt grozījumus likumā par masu informācijas līdzekļiem, kuros paredzēts iekļaut masu mediju sarakstā tādus interneta portālus, kuriem ik dienas ir ne mazāk par 1000 apmeklētājiem. Tādējādi uz interneta medijiem attiektos tās pašas likuma normas, kas šobrīd regulē drukāto izdevumu darbību, padarot to īpašniekus atbildīgus par konkrētās interneta vietnes komentētāju vai foruma dalībnieku izteikumiem. Par masu medijiem šo grozījumu izpratnē tiktu uzskatīti ne tikai ziņu portāli, bet arī blogi jeb interneta dienasgrāmatas.

Latvijā jautājumu par interneta mediju kontroli iepriekš pēc notikušā Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijā aktualizēja Valsts prezidents Valdis Zatlers un Dalbiņš.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form