Rosina piemērot paaugstinātu NĪN arī graustiem ar valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusu
Foto: DELFI Aculiecinieks

Lai veicinātu graustu ātrāku sakārtošanu, paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi būtu nepieciešams piemērot arī tiem vidi degradējošiem objektiem, kas ir valsts nozīmes kultūras pieminekļi, uzskata Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ar grozījumiem likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" Saeima paplašināja vietējo pašvaldību iespējas ietekmēt tādu nekustamo īpašumu īpašniekus vai lietotājus, kuri nenodrošināja savu īpašumu uzturēšanu tehniskā un vizuālā kārtībā, paredzot iespējas šādiem īpašumiem noteikt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Šis regulējums sniedz būtisku atbalstu pašvaldībām, lai mazinātu graustu ietekmi uz pilsētvidi, tomēr pašreizējā redakcijā likums neparedz paaugstinātas nodokļu likmes piemērošanu, piemēram, graustiem, kas ir valsts aizsargājami kultūras pieminekļi.

Tādējādi šādu objektu īpašniekiem nav nekāda stimula veikt nepieciešamās darbības, lai novērstu objekta vidi degradējošo ietekmi, norāda Burovs.

Rīgas domes Īpašuma departaments Vidi degradējošu, sabrukušu un cilvēku drošību apdraudošu būvju klasificēšanas un prioritāšu noteikšanas darba grupas vārdā ir nosūtījis Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) un Saeimas Budžeta un finanšu komisijai vēstuli ar priekšlikumiem normatīvā regulējuma pilnveidošanai, lai stimulētu vidi degradējošu, sagruvušu un cilvēka drošību apdraudošu būvju sakārtošanu un atjaunošanu.

Izstrādātie priekšlikumi paredz likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" pirmo pantu izteikt tādā redakcijā, kas atļautu aplikt ar paaugstinātas likmes nekustamā īpašuma nodokli objektus, kuriem līdz šim tas netika piemērots. Šādi objekti ir grausti, kas ir dzīvojamo māju palīgēkas, fiziskām personām piederošas inženierbūves, kuras netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, neiznomātas un neizīrētas, reliģiskajām organizācijas piederošas dzīvojamās mājas vai valsts aizsargājami kultūras pieminekļi.

Tipisks šādas būves piemērs ir mūra ēka pavisam netālu no Saeimas nama Jēkaba ielā 24, kuras bīstamo konstrukciju sakārtošanu bija spiesta veikt pašvaldība par saviem līdzekļiem, tomēr nepilnīgā normatīvā regulējuma dēļ šo līdzekļu iespējamā atgūšana ir visai apšaubāma. Rīgas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, kas veido nozīmīgu daļu no Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas, tāpat kā citas valsts aizsardzībā esošas pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijas. Šajās apkaimēs graustu netrūkst, taču tiem likumdošanas dēļ 3% paaugstinātā nodokļu likme netiek piemērota.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form