Rosina pievērsties informācijas atklātības, trauksmes cēlāju aizsardzības un iepirkumu procesa problēmām  (1)

Sabiedrības par atklātību "Delna" padomes priekšsēdētāja Inese Voika, informējot deputātus par korupcijas uztveres indeksā rādītājiem Latvijā, uzsvēra, ka satraucošs ir fakts, ka viskritiskāko vērtējumu korupcijas novērtējuma indeksā - 2,6 - Latvija ir saņēmusi politiskā riska novērtējuma aptaujā, kas šogad veikta pirmo reizi. Tas liecina par "savējo" likšanu amatā un aizstāvēšanu, politisko tirgošanos, slepenu partiju finansēšanu un ciešu saikni starp biznesu un politiku.

Savukārt Korupcijas un apkarošanas biroja (KNAB) Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece stāstīja, ka pētījumu centra SKDS pēc KNAB pasūtījuma veiktās uzņēmēju aptaujas rezultāti liecina, ka sabiedrībai ir ļoti kritiska attieksme pret valsts pārvaldi.

85% uzņēmēju uzskata, ka iestādēs personiskām vajadzībām izmanto dienesta resursus, aprīkojumu, iekārtas un auto, liecina SKDS veiktās aptaujas dati. 79,6% uzņēmēju pauduši viedokli, ka publiskajos iepirkumos priekšroka tiek dota tiem, kas maksā kukuļus vai ir personiski saistīti ar amatpersonām. 79% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka notiek neatļauta ziedojumu veikšana politiskām partijām, 71,7% atzīmējuši, ka iestāžu vadītāji nereti atrodas interešu konfliktā, bet 69,3% uzņēmēju domā, ka pašvaldības deputāti ir atkarīgi no biznesa grupējumiem.

65,7% no aptaujātājiem pauduši viedokli, ka iestāžu vadītāji iedzīvojas uz valsts vai pašvaldības iestāžu rēķina, 63,8% uzskata, ka amatpersonas pieņem neoficiālus maksājumus vai dāvanas, bet 54,9% respondentu norādījuši, ka amatpersonas ļauj likumpārkāpējiem izvairīties no soda, kaut gan pārkāpums ir acīmredzams.

Labāka situācija ir ar tiesu sistēmu, jo tikai 24% uzņēmēju pauduši viedokli, ka tiesneši pieņem prettiesiskus maksājumus no lietā iesaistītajām personām, savukārt 14,1% pauduši viedokli, ka Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki pieņem nelikumīgus maksājumus.

Daļa deputātu apšaubīja aptaujas datu ticamību, kamēr deputāti Rasma Kārkliņa (V) un Andrejs Judins (V) uzsvēra, ka Saeimai kā likumdevējiem vajadzētu meklēt tiesiskus risinājumus akūtajām problēmām. Kārkliņa pauda uzskatu, ka vispirms ir jāsāk pašiem ar sevi, jo, piemēram, kopš pavasara tika veikta aptauja par Saeimas automašīnu izmantošanu, taču ar šīs aptaujas rezultātiem līdz pat šīm brīdim deputātei neesot izdevies iepazīties.

Voika stāstīja, ka "Delnas" jaunajiem pētniekiem mēneša laikā izdevies noskaidrot, ka Saeimas autobāzē ir 80 automašīnas, kamēr Igaunijas parlamentam ir desmit automašīnas, bet Zviedrijas - neviena. Saeimas budžetā autobāzes uzturēšanai nākamgad paredzēti 1,7 miljoni latu.

Tāpat deputāti aizrautīgi diskutēja par bijušo Valsts prezidentu automašīnu pirkšanu un nomāšanu ik pa četriem gadiem, turklāt atbilstoši katra vēlmēm, nevis vienotām prasībām. Deputāti taisnojās, ka viņiem ir grūtības iegūt nepieciešamo informāciju, kas liedz pieņemt objektīvus lēmumus. Voika piebilda, ka pēdējā laikā palielinās tās informācijas daudzums, kas tiek klasificēta kā dienesta lietošanai un tiek slēpta no sabiedrības.

Judins norādīja, ka gadiem tiek runāts par koruptīvām pazīmēm iepirkumu procesos, bet tālāk par runāšanu tā arī nav tikts. Voika rosināja Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja amata kandidātus pirms stāšanās amatā aicināt uz apakškomisijas sēdēm un noskaidrot viņu attieksmi pret korupcijas gadījumiem iepirkumu procedūrās.