Biedrība "Par godīgumu tiesu varas sistēmā" rosina sākt diskusiju par Krimināllikuma 158. panta svītrošanu, jo tas neatbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un Satversmes 100. pantā garantētajām cilvēka pamattiesībām uz vārda brīvību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Krimināllikuma 158. pants paredz, ka par tīšu goda aizskaršanu vai neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Biedrība norāda, ka Civillikuma 2352a. pantā paredzētā cilvēka goda un cieņas aizsardzība ir pietiekama. Civillikumā ir noteikts, ka ziņu publicētājam ir pienākums pierādīt ziņu patiesumu un nepatiesu ziņu gadījumā ir pienākums tās atsaukt un izmaksāt kompensāciju.

Atbilstoši Krimināllikuma 158. pantam jebkura persona var sākt kriminālprocesu par jebkurām ziņām, arī ja tās ir patiesas. Lietas ierosināšana pēc šī panta notiek bez pirmstiesas izmeklēšanas, kas ignorē Eiropas cilvēktiesību principu par tiesībām uz taisnīgu tiesu, uzskata biedrība. Tāpat organizācija arī norāda, ka bieži vien savlaicīgi netiek uzrādīta apsūdzība un pierādījumi, nedodot iespēju laicīgi sagatavoties aizstāvībai.

Biedrība norāda, ka pretēji civilprocesam, krimināllietā apsūdzētajam nedod iespēju pierādīt tiesā publicēto ziņu patiesumu. Tiesa apspriež tos jautājumus, kurus izvirza apsūdzētājs. Atšķirībā no civilprocesa krimināllietā pierādīšanas priekšmets ir nevis ziņu patiesums, bet gan tas, cik aizskarts ir sūdzētājs.

Tāpat atšķirībā no civilprocesa apsūdzētajam praktiski ir liegta iespēja celt pretprasību. Turklāt sūdzētājam nav jāmaksā valsts nodeva, līdz ar to tiesāšanās notiek par valsts līdzekļiem.

Biedrība norāda, ka Latvijā līdz šim nav bijis neviena gadījuma, kad kādu notiesātu pēc šī Krimināllikuma panta, taču sāktais kriminālprocess apsūdzētajam atņem laiku, naudu un bojā reputāciju.

Biedrība šodien žurnālistus iepazīstināja ar četriem gadījumiem, kad ar šī Krimināllikuma panta palīdzību tika izvirzītas apsūdzības par ziņu publicēšanu presē.

2005. gadā Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgā sesija 29. jūnijā pilnībā attaisnoja laikraksta "Brīvā Daugava" žurnālisti Ilzi Kalniņu, kura tika apsūdzēta par goda aizskaršanu vai neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī, jo savā publikācijā policijas inspektoru bija salīdzinājusi ar Robinu Hudu.

Raksts "Vai Jēkabpilī parādījies uzņēmējiem naidīgs policists?" bija publicēts 2004. gada 27. aprīlī.

Savukārt Bauskas tiesa bija sākusi kriminālvajāšanu pret Inesi Šilteri, kas publiski bija stāstījusi par avāriju, kurā viņa pati smagi cieta, kā arī par Bauskas policijas bezatbildību. Procesu sāka avārijas vaininieks, kas tika notiesāts ar cietumsodu.

Ogres tiesa ir sākusi kriminālvajāšanu pret Ogres domes priekšsēdētāju Edvīnu Bartkeviču, kas publiski stāstīja par nelikumīgo spiedienu pašvaldības īpašumu iznomāšanai.

Savukārt ceturtajā lietā kriminālvajāšana sākta pret juristu Ivaru Redisonu, kurā Sociālo tehnoloģiju augstskolas (STA) prezidente Irina Labejeva vēlas panākt viņa saukšanu pie kriminālatbildības par "vairākkārtēju neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos".

Lieta saistīta ar Redisona izteikumiem "atklātajā vēstulē STA rektoram Jurim Zaķim, Rīgas domes deputātam no LSDSP", kas 2005. gada maijā trijos turpinājumos publicēta laikrakstā "Izglītība un Kultūra".

Redisons rakstījis, ka, "pazīstot Labejevas dabu, var nešaubīties, ka viņa nekavējās izmantot pašas Jutas Strīķes sniegto iespēju, lai tagad jau bez bažām piedāvātu kukuļus ministrijā visiem pēc kārtas (..)". Redisons rakstā apgalvo, ka Labejeva sadarbojusies ar padomju Valsts drošības komiteju un organizētās noziedzības grupējumu "Pārdaugava".

Labejeva Redisona rakstu vērtē kā atriebību par atbrīvošanu no darba STA un antipātiju izpaušanu.

Latvijas Juristu biedrības mājaslapā Redisons paudis viedokli, ka lieta ierosināta, jo viņš esot "pievērsis STA viltoto diplomu problēmai sabiedrības uzmanību". Redisons iepriekš norādīja, ka pēc akreditācijas pārtraukšanas STA 2003. gadā turpinājusi izsniegt diplomus.

Šie piemēri, pēc biedrības domām, parāda, ka ar Krimināllikuma 158. panta palīdzību notiek ļaunprātīga izrēķināšanās par kritiku, kas liecina, ka šāds pants no Krimināllikuma būtu jāsvītro.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form