Saeimas deputāti izstrādājuši grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, paredzot administratīvi sodīt personu par sociālajos tīklos izrādītu agresiju.
Likuma grozījumus izstrādājuši deputāti Andrejs Judins (JV), Jānis Iesalnieks (NA), Mārtiņš Šteins (AP), pie frakcijām nepiederošā deputāte Anda Čakša un Kārlis Šadurskis (JV).
Deputāti rosina likumā paredzēt pantu "Pret personu vērsta agresija". Minētais pants par agresīvu uzvedību pret citu personu, kas traucē viņas mieru, būtu draudi radīt kaitējumu personas vai viņas tuvinieku veselībai vai dzimumneaizskaramībai, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti.
Agresīva uzvedība likuma izpratnē būtu arī mantisko interešu apdraudējums, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti. Tāpat agresīva uzvedība tiktu saprasta kā personas uzmācīga vajāšana, kas izpaužas kā personas izsekošana, novērošana vai nevēlama, uzbāzīga un traucējoša saziņa ar šo personu.
Par agresīvu uzvedību personai varētu draudēt naudas sods no 70 eiro līdz 500 eiro.
Likumprojekta autori norāda, ka jau patlaban Administratīvo sodu likuma 11. pantā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā ir paredzēta atbildība par sīko huligānismu, kas saprotams kā sabiedriskās kārtības traucēšana, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personu mieru, iestāžu, komersantu vai citu institūciju darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību.
"Kaut gan saskaņā ar minēto tiesību normu administratīvo sodu var piemērot personai, kura izrāda agresiju pret citām personām, Valsts policijas un pašvaldību policijas pārstāvji, kuru kompetencē ir administratīvo pārkāpumu procesu veikšana par sīko huligānismu, norāda uz sarežģījumiem šīs likuma normas piemērošanas gadījumos, kad agresīvas rīcības ir veiktas pret personu, klāt neesot citiem cilvēkiem; kad agresija un draudi pret cilvēkiem pausti, izmantojot sociālos tīklus; kad personai vai viņa tuviniekam ir izteikti draudi radīt kaitējumu, tomēr tie nav tik konkrēti, lai būtu pamats tos vērtēt kā draudus atņemt personai dzīvību vai nodarīt nopietnu kaitējumu veselībai," skaidroja likuma izmaiņu autori.
Deputāti atzīst, ka likumprojekts ir izstrādāts nolūkā nodrošināt iespēju efektīvi reaģēt uz personas agresīvo rīcību pret citiem cilvēkiem, ja tā izpaužas draudu izteikšanā, personas uzmācīgā vajāšanā, kā arī vairākkārtējā nevēlamajā saziņā ar personu.
Ja Saeimas vairākums atbalstīs piedāvātas likuma izmaiņas, administratīvo sodu varēs piemērot, konstatējot agresīvas uzvedības faktus, turklāt nozīmes nebūs tam, vai agresija realizēta, tieši komunicējot ar personu vai notiek attālināti, tai skaitā sūtot vēstules, publicējot informāciju sociālajos tīklos, veicot darbības, kas vērstas uz nedrošības sajūtas radīšanu citai personai.
Jau vēstīts, ka Ģenerālprokuratūra atjaunojusi izmeklēšanu par aktīvista Jāņa Sondara veikto vairāku mediju žurnālistu vajāšanu.
Pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnālistes 2019. gadā vērsās policijā par to, ka ar rupjiem zvaniem žurnālistēm un viņu tuviniekiem, kā arī draudošiem ierakstiem sociālajos medijos Sondars ilgstoši vērsies pret "Re:Baltica" redakciju, līdz kādu dienu ieradies redakcijā ar sēru vainagu un nenoskaidrotu šķidrumu, ko pats savā "Facebook" profilā saucis par svēto ūdeni. Ierašanos birojā viņš translējis "Facebook".
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirknis sāka kriminālprocesu, bet vēlāk to izbeidza.
Savukārt Rīgas Latgales iecirknī šogad saņemts SIA "Tvnet Grupa", "Re:Baltica" un Latvijas Žurnālistu asociācijas kolektīvais iesniegums par iespējamo vajāšanu un draudu izteikšanu "Re:Baltica" žurnālistei Ingai Spriņģei, portāla "Tvnet" darbiniekiem un "TV24" žurnālistam Aivim Ceriņam. Tāpat tika saņemts pašas Spriņģes iesniegums.
