Lai gan līdz ar grāmatas "Tiesāšanās kā ķēķis" izdošanu sabiedrībā sākusies plaša diskusija par tiesnešu ētiku, Augstākā tiesa (AT) iesniegusi vairākus priekšlikumus topošajā Tiesu iekārtas likumā, piedāvājot svītrot ar ētiku saistītas normas.
Saeimas Juridiskās komisijas sēdē otrdien, uz kuru grāmatas iznākšanas kontekstā bija aicināts AT priekšsēdētājs Andris Guļāns, uz šo pretrunu norādīja deputāte, bijusī tieslietu ministre Solvita Āboltiņa (JL), raksta laikraksts "Diena".

AT, piemēram, piedāvājusi svītrot normu, kas paredz - tiesnesis ārpus tiesas izvairās no visa, kas varētu mazināt tiesas spriešanas autoritāti un cieņu pret tiesnesi vai radīt šaubas par viņa objektivitāti un taisnīgumu. Tāpat piedāvāts saīsināt termiņus disciplinārlietu ierosināšanai.

Guļāns pauda pārsteigumu, ka šādas izmaiņas piedāvātas, taču norādīja - priekšlikumus nav izstrādājis viņš viens pats, bet arī citi viņa kolēģi AT. Ne visiem priekšlikumiem viņš varot piekrist, taču bijis demokrātiski neslēpt arī atšķirīgo viedokli.

Deputāte Vineta Muižniece (TP) vēlmi svītrot ar ētiku saistītās normas vērtēja kā nevēlamu signālu, kas varētu liecināt, ka AT vēlas izslēgt vispusīgu tiesnešu vērtējumu un mazināt disciplinārlietu kolēģijas lomu, kam būtu jādod plašas pilnvaras, vērtējot tiesnešu darbību "no likumības, godaprāta un ētiskā viedokļa". Muižniece vedināja Guļānu šos priekšlikumus atsaukt. Taču iespējams, ka Guļāns tā tomēr nedarīšot, jo varot aizstāvēt savu personīgo nostāju, nevis citu kolēģu domas, vēlāk pauda AT priekšsēdētāja palīdze Anita Kehre.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit