Ceturtdien, 19. janvārī, savākts Satversmē noteiktais nepieciešamais Saeimas deputātu parakstu skaits, lai izveidotu pirmo 14. Saeimas parlamentāro izmeklēšanas komisiju, kas skaidros finanšu sektora "kapitālā remonta" apstākļus un tā radītās sekas uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu.
Partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) pārstāve Līga Krapāne informēja portālu "Delfi", ka par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi parakstījās LPV, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Stabilitātei!" Saeimas frakciju deputāti.
Pēc Krapānes teiktā, izmeklēšanas komisijas uzdevums būs izmeklēt iespējamu "PNB bankas" novešanu līdz maksātnespējai, apstākļus "ABLV bankas" novešanai līdz piespiedu pašlikvidācijai, kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļus.
Saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likuma 2. pantu tiek prasīts sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 31. janvārī pulksten 9.
Ierosinājumu parakstījuši deputāti Ainārs Šlesers (LPV), Viktors Valainis (ZZS), Armands Krauze (ZZS), Linda Liepiņa (LPV), Kristaps Krištopans (LPV), Vilis Krištopans (LPV), Oļegs Burovs (LPV), Juris Jakovins (ZZS), Harijs Rokpelnis (ZZS), Līga Kozlovska (ZZS), Gundars Daudze (ZZS), Jānis Vucāns (ZZS), Andrejs Vilks (ZZS), Anita Brakovska (ZZS), Daiga Mieriņa (ZZS), Līga Kļaviņa (ZZS), Gunārs Kūtris (ZZS), Edmunds Zivtiņš (LPV), Mārcis Jencītis (LPV), Ramona Petraviča (LPV), Ričards Šlesers (LPV), Andris Bērsiņš (ZZS), Uldis Augulis (ZZS), Aleksejs Rosļikovs (ST!), Svetlana Čulkova (S!), Viktorija Pleškāne (S!), Jefims Klementjevs (S!), Viktors Pučka (S!), Iļja Ivanovs (S!), Igors Judins (S!), Glorija Grevcova (S!), Nataļja Marčenko -Jodko (S!), Jekaterina Doroškeviča (S!) un Kaspars Melnis (ZZS).
Jau ziņots, ka Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja jeb "Moneyval" 2018. gadā noteica Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. jo Latvija saņēma zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzina par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.
Lai Latvija nenonāktu tā dēvētajā valstu "pelēkajā sarakstā", kas būtiski pasliktinātu finansēšanas nosacījumus tautsaimniecībai, valsts īstenoja tā dēvēto finanšu nozares "kapitālo remontu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
