TM norāda, ka pašlaik nepastāv vienota un centralizēta pēdējās gribas rīkojuma aktu uzskaite. Tāpēc mantinieki, uzsākot mantojuma lietas kārtošanu, un zvērināti notāri, vedot mantojuma lietas, sastopas ar grūtībām noskaidrot mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma esamību un tā atrašanās vietu. Līdz ar ko iespējami gadījumi, kad mantojuma atstājēja pēdējā griba paliek neizpildīta.
Latvijas Zvērinātu notāru padome ir paudusi apņemšanos no saviem finanšu līdzekļiem segt testamentu reģistra izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas izdevumus, jo lielāko daļu pēdējās gribas rīkojuma aktus taisa zvērināti notāri un informācija par pēdējās gribas rīkojuma aktiem nepieciešama mantojuma lietu vešanas procesā, kas ir zvērinātu notāru kompetencē. Tāpēc koncepcijā piedāvāts Latvijas Zvērinātu notāru padomi noteikt par testamentu reģistra pārzini un turētāju.
Koncepcijā piedāvāti divi risinājumu varianti. Pirmajā variantā Testamentu reģistrā iekļaujami dati par pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti tikai no reģistra darbības uzsākšanas brīža.
Otrajā variantā piedāvāts reģistrā iekļaut arī datus par pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti no Notariāta likuma spēkā stāšanās dienas 1993. gada 1. septembrī, tomēr tiem būtu tikai informatīvs raksturs. Šo risinājuma variantu piedāvāts īstenot 2012.gada otrajā pusgadā, gada laikā nodrošinot testamentu datu ievadīšanu reģistrā.