Rosinās atlikt Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanu līdz 2012.gada beigām

Kultūras ministrijai līdz 2012.gada 1.jūnijam būs jāveic nepieciešamās darbības, lai sagatavotu priekšlikumus par projekta tālāko virzību, tai skaitā jāizvērtē un jāsagatavo nepieciešamo dokumentu projektus privātās un publiskās partnerības procedūras ietvaros, ja šādas darbības nerada papildu valsts budžeta finanšu līdzekļu izdevumus.

Kultūras ministram līdz 2012.gada 1.jūnijam būs jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par projekta tālāko virzību.

2004.gada 15.jūnijā Kultūras ministrija un Rīgas dome parakstīja nodomu protokolu par laikmetīgās mākslas muzeja ēkas un jaunas koncertzāles projekta īstenošanu Rīgas pilsētā. Nodomu protokols paredz, ka Kultūras ministrija kļūs par pasūtītāju laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanā, izveidos un administrēs darba grupu, nodrošinās skiču konkursa sarīkošanu un finansējuma nodrošināšanu projekta īstenošanai. Savukārt Rīgas dome apņemas piedalīties projekta īstenošanā un nodrošināt ekspertus dalībai darba grupās.

2004.gada 1.decembrī Rīgas domes un Kultūras ministrijas izveidotā Koordinācijas komisija, vadoties pēc starptautiskā arhitektu plenēra rezultātiem, par topošā Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecības vietu noteica bijušās spēkstacijas ēku un teritoriju Andrejsalā, Andrejostas ielā 8b, Rīgā (bijusī spēkstacijas ēka un tai pieguļošā teritorija).

2006.gada 28.aprīlī valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi" (J3B) ar muzeja projekta īstenošanai paredzētās ēkas īpašnieku un Andrejsalas teritorijas attīstītāju SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" noslēdza vienošanos, kas paredz muzeja īstenošanai paredzētās teritorijas detālplānojumā izstrādāt Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas novietojuma plānu un muzejam atbilstošus teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī valsts īpašumā iegūt arhitektu biroja "OMA Rotterdam" izstrādāto Laikmetīgās mākslas muzeja meta projektu. Par Muzeja ēkas un tai pieguļošās teritorijas izstrādātā meta un tā mantisko autora tiesību nodošanu valsts aģentūrai, 2006.gada 25.septembrī parakstīts pieņemšanas nodošanas akts starp SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" un J3B.

2009.gada februārī J3B pieņēma "LordEurope" izstrādāto tehniski ekonomisko pamatojumu muzeja ēkai, kurā ir institucionālais un darbības plāns, biznesa plāns, īstenošanas svarīgākie posmi, publiskās un privātās partnerības izveidošanas modelis, kas izmaksāja 78 975 latus.

Pēc J3B reorganizācijas un pievienošanas Kultūras ministrijai neizmantoto valsts budžeta finansējumu Ls 429 444,37 apmērā, kurš bija paredzēts muzeja projekta īstenošanai, ieskaitīja atpakaļ valsts budžetā.

Muzeja projekta īstenošanai no 2005.gada 15.aprīļa līdz 2009.gada 30.septembrim izlietoti Ls 153 315, tai skaitā muzeja tehniski ekonomiskā pamatojuma, biznesa plāna un darbības stratēģijas izstrādei - Ls 78 975; muzeja starptautiskās ekspertu komisijas darba nodrošināšanai un pieaicināto konsultantu darba apmaksai - Ls 9 070; komandējuma izdevumiem Ls 17 707, nodokļu samaksai - Ls 17 447.

Muzeja projektam papildu piesaistītais finansējums: AS "Aizkraukles banka" ziedojums Ls 27 038; Alfrēda Topfera fonda F.V.S. finansējums Ls 22 490; Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projekts "Padomju perioda nonkonformistiskā mantojuma dokumentēšana un saglabāšana Laikmetīgās mākslas muzeja krājumam" Ls 315 664.