Rosinās ierobežot gan pirmsreferenduma, gan parakstu vākšanas aģitāciju; nevienojas par finansējuma 'griestiem'  (93)

Darba grupas sagatavotos grozījumus jau nākamnedēļ prezentēs koalīcijas padomē, bet pēc tam nodos Saeimas Juridiskajai komisijai un virzīs izskatīšanai parlamentā, pirmdien pēc koalīcijas sēdes žurnālistiem pastāstīja ZRP līderis Valdis Zatlers.

Viņš informēja, ka likumam par tautas nobalsošanu ir uzrakstīta vesela jauna nodaļa, un tajā arī būs konkretizēts, kas ir pieļaujams pirmsreferenduma kampaņu finansēšanā. Darba grupā notikušas plašas diskusijas par tādiem būtiskiem jautājumiem kā referenduma aģitācijas regulējuma subjekti, referenduma aģitācijas finansējuma izcelsmes atklātums, referenduma aģitācijas finansējuma apjoms, referenduma aģitācijas periods un citi, norāda Holma.

Darba grupa vienojusies, ka topošajam pirmsreferenduma aģitācijas regulējumam jāaptver gan aģitācija pirms tautas nobalsošanas, gan aģitācija parakstu vākšanai par likuma ierosināšanu, jo "svarīgi, lai arī šajā periodā netiktu ietekmēta pilsoņu brīvā griba iniciēt konkrētu likumprojektu". Atbilstoši tam formulēti arī aģitācijas pirms tautas nobalsošanas un aģitācijas par likuma ierosināšanu periodi, skaidro Holma.

Tāpat darba grupa nolēmusi veidot "pēc iespējas plašāku aģitācijas jēdziena formulējumu", proti, par aģitāciju uzskatīt ne tikai tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu, bet arī tiešu vai netiešu aicinājumu piedalīties vai nepiedalīties tautas nobalsošanā vai parakstu vākšanā likuma ierosināšanai.

Tāpat tika lemts arī par aģitācijas finansējuma atklātumu, slēptās aģitācijas aizliegumu un ierobežojumiem aģitācijas finansēšanai izmantot ārvalstīs reģistrētu juridisko personu vai ārvalstu pilsoņu naudas līdzekļus.

Darba grupā valdīja vienprātība jautājumā par to, ka nav pieļaujama valsts finansēta aģitācija par vai pret tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu. Valsts finansējums ir pieļaujams tikai informatīva un izglītojuša rakstura pasākumu finansēšanai.

Darba grupā vienojās arī par to, ka ir nepieciešams noteikt maksimālo finansējuma apmēru, ko viena persona var tērēt aģitācijas pasākumiem, taču diskusijām atvērts palika jautājums par šī finansējuma apmēru. Izskanēja viedokļi, ka finansējuma maksimālajam apmēram vajadzētu būt zemākam nekā partiju finansējuma apmēram aģitācijai pirms Saeimas vēlēšanām. Šo izdevumu apmēru tika ierosināts pielīdzināt summai, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos latos, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās vai arī noteikt kā konstantu summu (50 vai 100 minimālās mēnešalgas).

Darba grupā vienojās arī par to, ka šis regulējums attieksies arī uz tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu vai atlaišanu.

Tāpat tika apspriests arī jautājums par speciālu noteikumu nepieciešamību gadījumos, ja aģitācijas pirms tautas nobalsošanas vai aģitācijas par likuma ierosināšanu periods sakrīt ar priekšvēlēšanu aģitācijas periodu, proti, maksimālais finansējuma apmērs šādos gadījumos nedrīkst pārsniegt vai nu priekšvēlēšanu aģitācijai pirms Saeimas vēlēšanām paredzēto maksimālo izdevumu apmēru vai arī aģitācijas pirms tautas nobalsošanas paredzēto maksimālo izdevumu apmēru, informē Holma.

Koalīcijā vērtējot referenduma rezultātus, pārrunāta arī iespēja stiprināt Satversmi, par ko vēl lems gan Satversmes tiesa, gan Konstitucionālo tiesību komisija. Premjers Valdis Dombrovskis (V) norādīja, ka "šobrīd nav filtru, kas ļauj noteikt, vai kāds jautājums vispār ir nododams tautas nobalsošanai". Tāpat, viņaprāt, ir vērtējams jautājums par parakstu vākšanas "sliekšņu" paaugstināšanu.

Savukārt Zatlers atgādināja, ka viņa kā Valsts prezidenta savulaik iesniegtajos Satversmes grozījumos bija rosināts, ka gadījumā, ja par "Satversmes kodola" pantiem referendumā balsojums ir pretējs Saeimas lemtajam, tad šāds parlaments būtu jāatlaiž.

Zatlers uzskata, ka tuvākajā laikā diez vai vēlētāji sāks jaunas parakstu vākšanas, kas varētu novest līdz referendumam, jo cilvēki sapratīs, ka demokrātija nav par velti un referendumam tērētos līdzekļus būtu iespējams atvēlēt problēmu risināšanai.

Savukārt, komentējot referenduma rezultātus Latgalē, kur vairāk nekā puse vēlētāju nobalsoja par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, Dombrovskis norādīja, ka valdības deklarācijā ir pieminēta Latgales attīstības programma, un valdības rīcības plānā arī ir iekļauti vairāki pasākumi, turklāt šobrīd tiek veidota darba grupa vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (ZRP) vadībā, kas pie šī jautājuma strādās.

Savukārt Zatlers žurnālistiem solīja, ka jau nākamajā nedēļā Latgales attīstības programma, ko februārī prezentēja ZRP ministri, tiks apspriesta koalīcijā. Zatlers norādīja, ka jau šobrīd ir skaidrs: "Latgalē ir liels pieprasījums pēc Zemkopības ministrijas šajā darba grupā". ZRP vadītājs uzsvēra, ka šī programma atšķirsies no citām ar to, ka tā būs nevis atsevišķu ministru vai vienas partijas, bet gan pārnozaru un visas valdības programma.

Koalīcija pirmdien arī nolēma nākamajā nedēļā uzaicināt uz sēdi Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un arī CVK vadītāja amata kandidātu Arni Cimdaru, lai runātu ar viņu par iespēju ieviest elektronisko balsošanu, pastāstīja premjers Valdis Dombrovskis (V).

Jau ziņots, ka jautājums par tā dēvētā "Satversmes kodola" aizsargāšanu un parakstu vākšanas un pirmsrefereduma kampaņu tiesisko regulējumu aktualizējās pēc tam, kad radikāļa Vladimira Lindermana izveidotajai biedrībai "Dzimtā valoda" izdevās savākt nepieciešamos parakstus, lai ierosinātu tautas nobalsošanu par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt otras valsts valodas statusu.

Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem sestdien notikušajā valodas referendumā par oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 24,88% vēlētāju, bet pret – 74,8%, tādejādi pārliecinoši noraidot šo ierosinājumu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

CVK apkopotie dati liecina, ka par valsts valodas statusu krievu valodai nobalsots 273 347 jeb 24,91% no līdz šim saskaitītajiem biļeteniem, bet pret – 821 722 jeb 74,77%. Savukārt 3524 biļeteni jeb 0,32% bija nederīgi.

Kopā tautas nobalsošanā piedalījās 1 098 593 jeb 70,73% balsstiesīgo.