Kā informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā, ministrs aicina problēmas risināt dialoga ceļā, jo "sarunas no spēka pozīcijām parasti nav konstruktīvas un rezultatīvas".
Jau ziņots, ka ar budžeta grozījumiem subsīdijām papildus piešķirti 4,38 miljoni latu, nevis 6,6 miljoni latu, kas iepriekš paņemti no subsīdiju naudas, tādēļ Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) ietilpstošās organizācijas vakar nolēma septembra pirmajā dekādē streikot.
"Es labi izprotu sarežģīto situāciju, kas radusies nozarē," sacījis zemkopības ministrs. "Taču mūsu savstarpējā sadarbības pieredze rāda, ka visefektīvākā problēmu risināšana ir tieši pie sarunu galda, kas, manuprāt, arī tagad būtu labākais variants."
Ministrs uzskata, ka streiki un robežu bloķēšana būtu saruna "no spēka pozīcijām". "Mums nav jākaro, bet jāmēģina atrast kompromiss," aicina Roze. Viņš norāda, ka ir vairāki konflikta risināšanas varianti - tostarp arī ne visai populāri, piemēram, visu subsīdiju programmu proporcionāla samazināšana vai maksājumu atlikšana uz nākamo gadu.
"Protams, es negribētu, lai notiek ļaunākais variants, taču jebkurā gadījumā mums jābūt gataviem, ka plānotie budžeta ieņēmumi un sākotnēji optimistiskās prognozes varētu arī nepiepildīties," radušos situāciju komentē Roze.
Tādēļ ministrija šobrīd strādā pie "krīzes plāna", ko varētu jau tuvākajā laikā piedāvāt apspriešanai gan LOSP, gan atsevišķām zemkopības organizācijām. Šāds plāns, pēc Rozes domām, ir nepieciešams, lai maksimāli mīkstinātu sekas, ko radītu iespējamā subsīdiju samazināšanās.
Tajā pašā laikā Roze gaida pretimnākšanu arī no LOSP puses. Ministrs sola, ka ZM no savas puses darīs visu iespējamo, lai neradītu draudus stabilai zemkopības attīstībai. "Tomēr es gribētu uzsvērt, ka dialogs ir iespējams tikai tad, ja tajā iesaistās abas ieinteresētās puses - gan ministrija, gan LOSP organizācijas," sacījis Roze.
Ministrs arī sola, ka ZM no savas puses valdībā stingri iestāsies par iepriekš doto solījumu izpildi un prasīs nopietnus argumentus, ja gadījumā solīto izpildīt nebūs iespējams. Neapšaubāmi, ka ministrijas aktivitātes tiks izdiskutētas arī ar LOSP, sacījis zemkopības ministrs.
Kā ziņots, Finanšu ministrijas informācija liecina, ka valsts lauksaimniekiem subsīdijas ir piešķīrusi likumos paredzētajā apjomā, kopumā šim mērķim atvēlot 31,835 miljonus latu. Likums nosaka, ka finansējumam lauksaimniekiem ir jābūt ne mazākam par 3% no pamatbudžeta izdevumiem, bet minētā summa veido 3,36% pamatbudžeta izdevumu, līdz ar to šobrīd šis rādītājs ir pārsniegts.
Streika rīkošanu atbalsta triju šogad krīzes skarto nozaru pārstāvji - piensaimnieki, liellopu gaļas un cukurbiešu audzētāji. Latvijas Cūku audzētāju asociācijas pārstāvji LOSP sēdē nepiedalījās, taču, visticamāk, ka arī šī organizācija atbalstīs streika rīkošanu, iepriekš sacīja LOSP biroja vadītāja Rita Sīle.
Līdz septembrim lauksaimnieki mēģinās vienoties ar valdību par risinājumu, atvēlot visus subsīdijām nepieciešamos līdzekļus. Ja lauksaimnieki nepanāks sev pietiekami labvēlīgu lēmumu, streiks tiks organizēts, iespējams, bloķējot robežas, brīdināja LOSP.
Iepriekšējo reizi, kad šīs valdības laikā lauksaimnieki brīdināja par streiku, šos draudus ļoti asi komentēja premjers Einars Repše ("Jaunais laiks"). Viņš paziņoja, ka protesta akcijas, streiki, ceļu blokāde, dažādu nekārtību rīkošana nav metode problēmu risināšanai un valdība šādiem draudiem nepakļausies.
Premjers tad uzsvēra: tieši otrādi - šādi draudi vai to īstenošana drīzāk būs "negatīvs signāls", valdībai izskatot attiecīgo jautājumu. Valdības vadītājs šādu pieeju raksturoja kā "stingru politiku".