Viņa uzsvēra, ka strukturālās reformas veselības nozarē tiek veiktas un nepamatoti ir premjera pārmetumi Veselības ministrijai (VM), norādot, ka nekas netiekot darīts.
Jau šā gada 1.oktobrī, salīdzinot ar gada sākumu, darbinieku skaits tikšot samazināts par 60%, uzsvēra ministre, piemetinot, ka darbiniekus uzreiz un prettiesiski atlaist nevar, lai naudu ietaupītu nekavējoties, turklāt ietaupījums uz strukturālo reformu rēķina nevarēs nosegt visus tos līdzekļus, kuri tika "nogriezti" nozarei.
Turklāt ministre atkārtoti skaidroja, ka gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Pasaules Banka vairākkārt esot uzsvēruši nepieciešamību "saudzēt" veselības aprūpes nozari, veidojot "sociālo spilvenu", taču šie ieteikumi un norādījumi neesot tikuši ņemti vērā.
Līdz ar to tieši valdības vadītājs un viņa vadītais politiskais spēks ir atbildīgs par fiskālo politiku valstī, kā arī par 89,7 miljonu latu atņemšanu veselības aprūpei šā gada otrajā pusgadā un negatīvajām tendencēm, kuras šobrīd notiek nozarē uzsver Rozentāle. Turklāt jau tagad veselības aprūpei atvēlētais finansējums Latvijā ir mazākais no IKP visā Eiropā, tāpēc arī nevaram gaidīt, lai mūsu valstī veselības aprūpe būtu salīdzināma ar standartiem citur Eiropā, kur veselība ir prioritāte, skaidroja Rozentāle.
Dombrovskis pirmdien aicinājis samazināt veselības aprūpes administrācijas izmaksas, nevis ķerties pie smagi slimu pacientu rehabilitācijas programmu pārtraukšanas.
Dombrovskis aicina veselības ministri Baibu Rozentāli (TP) sniegt sabiedrībai atklātu un pārskatāmu informāciju par to, kā tiek samazināta ministrijas administrācija un aģentūru tīkls - par cik samazinās štata vietas, par cik izdevumi darbinieku atalgojumam un atbalsta funkcijām, informēja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.
Dombrovskim nav pieņemami, ka veselības aprūpes izdevumu samazināšana sākas ar smagi slimu pacientu rehabilitācijas programmu pārtraukšanu un šo izdevumu pārlikšanu uz slimniekiem-invalīdiem.
Ministru prezidents uzskata, ka veselības aprūpes nozares izdevumu samazināšana ir jāsāk ar administrāciju un aģentūrām, nevis ar invalīdu rehabilitācijas programmām, kas rezultātā tikai palielinās valsts sociālā budžeta izmaksas un liegs šādus cilvēkus no jauna integrēt sabiedrībā, informēja Krapāne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
