RPIVA likvidācija bez aprēķiniem ir vieglprātīga, uzsver Rektoru padome
Foto: LETA

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidācija bez aprēķiniem ir vieglprātīga rīcība ar publiskajiem resursiem, uzskata Rektoru padomes (RP) ģenerālsekretārs Jānis Bernāts.

Bernāts uzsvēra, ka otrdien Ministru kabinetā (MK) izskatāmais rīkojuma projekts par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), satur virkni sistēmiska rakstura neatbilstību, tostarp pretrunas ar normatīvajiem aktiem.

Pieņemot rīkojumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajā redakcijā, Bernāta ieskatā tiks radītas vairākas juridiskas kolīzijas RPIVA likvidācijas lietā un auglīga augsne likuma ignorēšanai nākotnē.

"Rīkojuma projekts satur virkni neatbilstību, tostarp pretrunas ar normatīvajiem aktiem, kas nerada pārliecību par iespējām pilnībā izpildīt rīkojumu. Nav veikti detalizēti aprēķini - cik izmaksās RPIVA likvidācija, nav skaidrības - no kādiem resursiem tiks segti likvidācijas izdevumi un kādi būs ieguvumi no likvidācijas," skaidroja Bernāts.

Viņš atgādināja, ka RPIVA būs vienīgā valsts augstskola, kas likvidēta, esot atvasinātas juridiskās personas statusā ar Saeimas apstiprinātu augstskolas Satversmi. Neņemot vērā Saeimas pieņemto likumu, kuram ir augstāks juridisks spēks nekā valdības lēmumam, IZM likvidāciju pamato ar 1995. gadā likumā iekļauto normu par MK tiesībām likvidēt augstskolas, nerēķinoties, ka vairāk nekā 20 gadu laikā ir mainījies valsts pārvaldes tiesiskais regulējums un valsts augstskolu juridiskais statuss. Bernāts uzsvēra, ka saskaņā ar 1995. gada likuma regulējumu augstskolas ir palikušas vienīgās atvasinātās publiskās personas Latvijā, kuras var likvidēt vai reorganizēt ar valdības lēmumu. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā par valsts augstskolu likvidāciju vai reorganizāciju lemj parlaments.

Bernāts akcentēja, ka MK rīkojums ir pārvaldes lēmums, ko izdod, lai regulētu padotības iestāžu darbu, turklāt rīkojumam jāatbilst normatīvajiem aktiem - tie jāievēro gan augstskolām, gan ministrijai un valdībai. Valsts augstskolas ir atvasinātās publiskās personas, kurām ministrija vai MK nevar dot tiešus norādījumus jautājumos, kas ir ārpus "likuma rāmja", sacīja Bernāts, piebilstot, ka, izstrādājot rīkojumu, IZM ir attiekusies pret augstskolām kā tiešās pārvaldes valsts iestādēm - vienu likvidējot, citām dodot norādījumus - nerēķinoties ar to juridisko statusu un likumā noteiktajām ministrijas un MK pilnvarām regulēt augstskolu darbību.

"Piemēram, to, kādas programmas tiek izveidotas, slēgtas vai pārņemtas no citas augstskolas, nevar noteikt valdība - tas ir augstskolu senātu lēmums. Arī augstskolas filiāļu izveide vai slēgšana ir augstskolas autonomā kompetencē. Šīs un vairākas citas rīkojuma normas var uztvert tikai kā politiskus solījumus bez likumiska pamatojuma," secināja Bernāts.

Tāpat spēkā esošie likumi un noteikumi izsmeļoši regulē budžeta vietu noteikšanas kārtību, kā arī skaidri paredz, ka, "pārejot uz citu augstskolu vai koledžu, budžeta finansējums studijām netiek saglabāts", uzsvēra Bernāts. "Tā vietā ministrija rīkojumā ir apsolījusi "visiem visu" - budžeta vieta sekos studentam, studiju maksa nemainīsies," teica RP ģenerālsekretārs.

Viņš norādīja, ka rīkojumā aprakstītā programmu pārņemšana arī esot ministrijas jaunrade, nevis normatīvo aktu piemērošanas rezultāts. Piedāvājot uz normatīvajiem aktiem nebalstītus risinājumus, tiek radītas tiesiski neskaidras situācijas, kas vistuvākajā laikā ietekmēs RPIVA studentus un darbiniekus, bet nākotnē potenciāli arī citas augstskolas.

Papildu tam Bernāta ieskatā IZM nav ņēmusi vērā atšķirīgās sekas likvidācijas un reorganizācijas gadījumā, ko savā atzinumā izvērsti apraksta zvērinātu advokātu birojs "Sorainen". Bernātu pārsteidz plašā atzinuma ignorēšana no ministrijas puses, jo juridiskā biroja advokāti ir izvērtējuši rīkojumu kontekstā ar Komerclikumu, kura piemērošana atzinumā ir pamatota - šis likums piemērots pēc analoģijas, jo Augstskolu likumā un RPIVA Satversmē likvidācijas kārtība nav aprakstīta.

Izstrādājot rīkojumu par RPIVA likvidāciju, nav veikti detalizēti likvidācijas procesa aprēķini, akcentēja Bernāts. "Likvidācija bez aprēķiniem ir vieglprātīga rīcība ar publiskajiem resursiem, apsolot segt izdevumus no kopējiem augstākajai izglītībai atvēlētajiem līdzekļiem, tajā skaitā struktūrfondu programmām, kuras bija paredzētas pavisam citiem mērķiem," vērtēja Bernāts.

Ja vēl pāris gadus atpakaļ ES fondu plānošanas programmā "Izaugsme un nodarbinātība" tika solīts pārskatīt augstskolu filiāļu skaitu un vērtēt to integrāciju augstskolās, jo filiālēs neesot pietiekama mācību bāze un augstākās kvalifikācijas mācībspēki, tad tagad tos pašus līdzekļus IZM tērēs filiāļu darbības attīstībai, secināja RP ģenerālsekretārs.

"Jāsecina, ka ministrijas pēdējo mēnešu politiskais naratīvs ir bijis "RPIVA likvidācija pāri visam", nerēķinoties ar normatīvo aktu prasībām," norādīja Bernāts, uzsverot, ka arī valdības lēmumi ir pakļauti tiesiskuma kontrolei, proti - savu vērtējumu par rīkojuma atbilstību Augstskolu likumam un MK noteikumiem varēs sniegt Satversmes tiesa.

Kā ziņots, otrdien MK pieņems lēmumu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot LU.

Source

LETA

Tags

Izglītības un zinātnes ministrija Latvijas Universitāte Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form