Lai arī Izglītības likums nosaka, ka valsts augstskolās studijas notiek valsts valodā, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) bakalaura un maģistra grādu var iegūt, arī studējot krieviski, šodien ziņo laikraksts "Diena".
Saeimas juristi šo uzskata par klaju likuma pārkāpumu.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un izglītības inspekcijas skaidrojumi ir pretrunīgi. Pēc ilgākas skaidrošanās ministres padomnieks Oļģerts Tipāns, pauzdams ministres Inas Druvietes (JL) viedokli, atzinis, ka studēt krieviski drīkst, ja tas ir par savu naudu.
Šāds Izglītības likuma skaidrojums izskan pirmo reizi, kopš tas pieņemts. Līdz šim viens no aspektiem, kāpēc valsts sāka pāreju uz 60% mācību latviski mazākumtautību vidusskolās, bija spēja studēt valsts augstskolās latviski, kā to paredz likums.
2001.gadā RTU izveidoja bakalaura studiju programmu Uzņēmējdarbība un vadība krieviski studentiem no NVS valstīm. Nesen izveidota arī maģistrantūras programma. Ārzemnieku atsaucība tomēr bijusi niecīga, tāpēc programmās uzņemti arī Latvijas iedzīvotāji. Dienas nodaļas trīs kursos no ap 20 studējošajiem Latvijas studentu ir mazliet vairāk par pusi. Neklātienē ārzemnieku skaits ir vēl niecīgāks, bet no Latvijas - ap 80, informēja RTU mācību prorektors Elmārs Beķeris.
Kā uzskata RTU rektors Ivars Knēts, ja strikti ievēro likumus, augstskolās nedrīkst mācīt arī angliski, vāciski un citās valodās, jo tā ir vienas valodas diskriminācija.
Kā norāda "Diena", Ārzemju studiju departamentu vada Oļģerta Tipāna brālis Igors Tipāns.
Viņš līdzīgi kā Oļgerts Tipāns skaidro, ka Izglītības likuma 9.panta 6.daļa nosaka: "Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās, ko finansē no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, notiek valsts valodā". Arī studijas esot kvalifikācijas paaugstināšana, tātad tās var īstenot citā valodā, ja maksā students.
Šādu Izglītības likuma interpretāciju par nepieņemamu uzskata Saeimas Juridiskais birojs. "Kvalifikācijas paaugstināšana ir, ja pamatā jau ir šī kvalifikācija," uzsver juriste Ligita Vilsone. Iestājoties bakalaura studiju programmā, students ar vidējo izglītību tikai pretendē uz kvalifikāciju iegūšanu.
IZM Augstākās izglītības departamenta direktors Jānis Čakste norāda, ka "principā" RTU pārkāpj likumu, bet "stingri" pašreiz augstskolām netiek teikts, ka "tā nedrīkst". Līdzīgi skaidro arī Izglītības valsts inspekcijas (IVI) vadītājs Aivars Stankevičs - augstskolas īsteno aizvien plašākas starpvalstu studentu apmaiņas programmas, tāpēc inspekcijai ir grūti ievērot likuma burtu, tāpēc IZM steigšus jāsakārto likumdošana.
Pašreiz RTU varot iedzīvoties tiesu darbos par diskrimināciju, uzskata Igors Tipāns. Iznāk, ka ārzemniekam ļauj studēt krieviski vai angliski, bet Latvijas iedzīvotājam ne. Augstskolas, ministrijas un IVI pārstāvji uzsver, ka nosacījums par studijām valsts valodā valsts un pašvaldības augstskolā degradē arī konkurenci augstākās izglītības tirgū, jo dod ievērojamas priekšrocības privātajām augstskolām. Tiek gatavoti grozījumi Augstskolu likumā, kur Augstākās izglītības padome ierosina Senātam dot tiesības reglamentēt valodas lietošanu studijās.